Šodien bij tik sakarīga diena, ka man par viņu gribas izstāstīt:
No rīta gāju uz pieturu, un pretī slāja (vistiešākajā nozīmē)divi neizsakāmas izcelsmes radijumi. Viens no viņiem stūma ķerru ar visādiem labumiem no tuvējās izgāztuves, un otrs bija "ietērpies" supervaroņa tērpā- mugurā mētelis, kājās jocīgas bikses un seja nokrāsota. Pirmajā mirklī domāju, ka man rādās. Bet, kad vēlreiz uzmanīgi paskatijos uz viņa pusi- baltie krāsas (vai nezinu kādas masas) triepieni uz deguna un acu apvidū bija vairāk kā īsti. Nezinu vai viņš bija vēlējies sevi parādīt kā supervaroni, ļaundari vai vienkārši laicīgi slēpās no saules stariem. Bet savu viņiem izdevās panākt- ceļu viņiem noteikti griezu ne es vienīgā.
Āgenskalnā ar Lieni pa autobusa logu pamanijām divus līdzīgas izcelsmes primātus. Uzreiz piefiksējām pulksteņa laiku, lai konstatētu un apbrīnotu faktu, ka jau pulkstens 9ņos no rīta ir iespējams būt tādā kondīcijā. Abi primāti pār tramvaja sliedēm slāja (atkal šis vienreizējais vārds) tā, itkā tas būtu vislielākais un sarežģītākais veicamais uzdevumms visā galaktikā. Vienmēr esmu teikusi, ka jādzer ir mājās vai pie kāda ciemos, kur var atkopties vismaz līdz tādai stadijai, ka neizskaties līdzīgs 3dienu nostāvējušam nobrauktam seskam.
Un vēl ar Lieni autobusā paspējām apspriest manu kursadarba tēmu (jā, šis man vēl jo projām ir aktuāls jautājums ), un tikko piefiksēju, ka pati to vairs neuzskatu par problēmu, bet gan par jautājumu. Tas ir kārtējais pierādijums,ka viss notiek galvā- kā sāku apzināties, ka tas ir vnk kārtējais veicamais uzdevums, nevis kkāda samilzusi problēma, (nu manā gadijumā es to uzskatiju par mistastes maisu ar vecām reņģēm, no kurām jāatbrīvojas nakts laikā ar aizspiestu degunu) tā uzreiz bija vieglāk tam pieķerties un darīt kko lietas labā.
Nu jā,bet runa bij par to, ka mūsu saruna ar Lieni, lika pretī sēdošai sievietei uz mani skatīties ar tādu skatienu, ka es nevis rakstītu par pašnāvībām,bet pati būtu izbēgusi no psihiatriskās klīnikas un tagad dodos taisnā ceļā uz tuvējo tiltu, lai no tā nolēktu vai arī dodos iepirkt žiletes un papildināt savus miegazāļu krājumus. Bet tas bij smieklīgi, jo Liene nesaprata kapēc tā sieviete tik jocīgi skatās. Un kad fakultātē es viņai to paskaidroju, tad viņa rīstijās konvilsijas lēkmē līdz pat lekcijas sākumam. (lasīt:ejot pa superakustisko gaiteni,skaļi par mani smējās un atkārtoja-pašnāvniece tu!)
Diezgan reti,bet mani pārņem neizsakāmas izcelsmes vēlme dabūt tieši tajā brīdī un tieši to,ko es esmu iedomājusies. Un tā pirms lekcijas izdomāju, ka man vajag tās trīstūrainās maizītes plastmaas iepakojumā. Nu vnk vajag un viss. Liene smējās, Ginta tikai smaidija,bet man vnk vajadzēja un viss. Tpc pēc pirmās lekcijas vilku viņas abas līdzi sev uz veikalu. Maximā Lieni notracināja pārdevēja, kura paziņoja, ka nevarot izdot no 5Ls un lai viņa meklējot precīzu naudu. Galā sanāca tā, ka maksāju es un man "zdaču" iebēra divkapeikās plaukstā. Ginta priecājās par manu veiksmi un paziņoja- redzi,tev tagad ir daudz naudiņas!
Bet tā kā Maxima ir forša un tur nepārdodas tieši tās trīstūrmaizītes,kuras es gribēju, tad gājām uz SuperGeto. (Jā, ar "G", viņš tāds ir-Geto) Tur nekā īpaša nenotika, man tikai gribējās pateikt, ka Maxima ir tizla. Ā, pa ceļam uz Geto viens čalis mums gāja aiz muguras un nobiedēja mani, atvērot aluspudeli ar troksni, ejot tieši man aiz muguras. Nu principā jau man tā skaņa tīk, bet tas bij negaidīti un Es salecos uz līdzenas vietas un pirmajā mirkļa vājumā iesaucos- o,bļ**,es šodien no visa baidos!- par ko čalis bij varen apmierināts un atļāvās ieķiķināties. (Man liekas šitas pēdējais vārds čali, kurš bij tik varens, ka tik viegli sabiedēja meiteni,pārvērš par ne tik krutu.)
Nu jā, bet es biju tikusi pie savām maizītēm. Un, man liekas, tikai Liene tajā brīdī mani saprata tīk ideāli. Viņa tikai pajautāja- esi laimīga? (nu pat bez viņai raksturīgās ironiskās pieskaņas) Jā, diena uzreiz kļuva saulaināka.
Atgriežoties centrā man bija iespēja Gintai pierādīt savu ģenealitāti- es perfekti zināju, ka ir manā krajā Zvaigzne ABC veikals, bet kurā ielā,kur tieši- nu hz. Bet precīzi varēju pateikt, kurā pusē, ka viņš ofic ir ēnā utt. Bet kad 3x bijām apgājušas apkārt kvartālam (man nav īstas izpratnes par šī jēdziena plašumu, bet tas izklausās iespaidīgi), tad es ar pašapmierinātu smaidu varēju paziņot- bļa,es esmu tizla, bet rekur ir tas veikals- mēs 3x jau ejam garām šitai ielai!
Un ejot pēctam mājās es iemīlējos uz līdzenas vietas. Stāvēju krustojumā un ieraudziju sākumā meiteni, tādā garā sarkanā mētelī, ar krutu frizūru un foršiem zābakiem. Un tad blakus viņai, man pilnīgi tirpas pārgāja viņu ieraugot,-puisis melnā garā mētelī, ar saulenēm, melnas bikses, melni zābaki. Nu viņi bij izkāpuši no kkādas samuraju filmas. Nu no tādas,kur cīnās ar tiem zobeniem, kur meitenes māk lidot pa gaisu un mētā savus vēdekļus. Un vīrieši tādi, kuriem ir gari paltraki, platas bikses, un viņi cīnās ar zobeniem un ir tik ļoti koncentrējušies procesam itkā vajadzētu atrisināt sarežģītāko matemātikas eksāmena uzdevumu, un vajadzīgo formulu atcerēties būtu tik pat iespējams kā izperēt zelta olu. Jā, es viņos iemīlējos.
Atnācu mājās un atcerējos, ka aizmirsu no rīta iznest mistaksti, kas izraisija veselu virkni turpmāko procesu: vajadzību pēc grīdas mazgāšanas (nezinu, kas tajā misenē bija,bet tas nebija no šī gadsimta,plus smaka virtuvē radās ne no kurienes un atgādināja pat nezinu ko, varbūt tās radības,kuras no rīta slāja pār sliedēm), tad trauku mazgāšana: drēbju mazgāšana (šitas likās itkā to pati ar rokām darītu):un kko vēl es dariju, kas izvērtās tik garā procesā, ka pat aizmirsu ar ko tas viss sākās.
Un tikko pa tv3 rādija reklāmu: ka apčurāta Rolanda statuja- to stāstija čalis,kurš SĒDĒJA pie iepriekš pieminētās statujas kājām, uz tiem pakāpieniem. Laikam pats piemirsa par ko stāsta.. vai arī ar manu humorizjūtu nav kkas kārtībā.
Tagad es noskatīšos "amuleta" sēriju un rakstīšu kursadarbu, kurš man pat sāk iepatikties. Ne dēļ tā, ka viņš būs primitīvisma un tizluma apvienojums, bet gan dēļ tā, ka tas man liekas 183765983x vieglāk darāms kā būt stāvoklī un dzemdēt bērnu. (pa šito laiku slēgājot TV jau redzu otro seriālu, kur ir grūtnieces un viņu tizlie, neiejūtīgie vīri, laikam mūžam aktuāla problēma)
