Stay true. Stay true to your ♥. Stay you.

Nevaru aiziet gulēt. Aukstais dzīvoklis pēkšņi liekas mājīgs, viss liekas elementāri paveicams, par visu sanāk domāt viegli.. un liekas kaut kas nav kārtībā. Gribas visas domas salikt kopā. Šķiet nu pat tikai esmu atvadījusies no vasaras. Tieši šodien. Kas notika pa vasaru?
centīšos secīgi, cik jau nu spēšu..

• izspēlēju līdz beigām savu mīļāko spēli- Diablo
• pilnībā nodevos degradēšanās procesam atrodoties vietā ko bērnībā saucu par mājām
• neticamā ātrumā pieķēros sasodīti foršam cilvēkam un tagad nevaru izdzīvot ne dienu nesakontaktējot ar viņu (jā,Laine, TU nevis viņš)
• bezgalīgi daudz bezmērķīgi klaiņoju
• līdz ar to- iemācījos staigāt pa pareizo ceļa pusi
• runāju daudz nejēdzības un man tas sasodīti patika
• svinēju vārdadienu (tas ir svarīgi, jo es to nemēdzu darīt)
• piespiedu kārtā nomainīju telefona numuru + nobeidzu savu telefonu (tagad man ir tizls telefons ar tizlu numuru, kuru jau otro mēnesi nevaru iegaumēt)
• kaut kur tam pa vidu izdarīju līdz nelabumam kļūdainus secinājumus, ka pašai riebjas (jā,Rūū,neskati vīru pēc cepures. ibio rio, tas taču nav TIK sarežģīti!)
• meklēju laimi tur, kur tās nebija (tas bija varen ilgs process no vienas fāzes līdz otrai, tobiš līdz sapratu, ka tur tās nav)
• ievācos jaunā miteklī
• pārcietu briesmīgu prombūtni no sava idiota pc, kurš atļāvās nobeigties, bet tomēr tika salabots
• pa to laiku izlasīju E.M. Remarks "Trīs draugi" un Š.Brontes "Džeinu Eiru" (abas labas)
• atvadījos uz pusgadu no māsas (jā, es zinu, ka tā nav mūžība, bet tas ir ILGI, ..)
• pirmo reizi mūžā meklēju iemeslu, lai pateiktu, ka man kaut kas nepatīk (nu goda vārds, NEVIENS NEKAD nebija prasījis-eu, a kāpēc Tev nepatīk?) Itkā sīkums, varētu teikt, ka speciāli piekasos, bet pieķert sevi tādos iracionālos spriedumos ir dīvaini. Nekad neesmu meklējusi ieganstu, lai man kaut kas nepatiku, tāpēc arī tā "apsitos" pie tā, ka ir lietas, kurām nespēju rast izskaidrojumu pati sevī. nu nepatīk un viss!
• ...ok,visu es nevaru atcerēties, bet nu lielos vilcienos..

Un dažu atsevišķu notikumu rezultātā:

• nomainīju studiju programmu, oficiāli līdz matu saknēm, ne tikai iedomās
• kā rezultātā drīz jāsāk rakstīt bakalaura darbs, tā ka drīz te būs varen daudz par to rakstīts, gluži tāpat kā bija par kursadarbu
• esmu sapratusi KĀ es dzīvot galīgi nevēlos..
• neesmu spējīga vairs būt gana līdzsvarota, lai dzīvotu ar samērīgām emociju izpausmēm (izklausījās briesmīgi, bet nav jau galīgi traki)
• esmu atskārtusi cik ļoti man tracina, ka dažu apstākļu iespaidā nespēju:
• racionāli domāt, 
• daudz maz objektīvi skatīties uz visu, 
• saprātīgi reaģēt uz notiekošo un 
• adekvāti rīkoties
• esmu nonākusi pie secinājumiem, ka man labāk padodas būt racionālai (lai cik smieklīgi tas neliktos), (redz, ka neesmu radusi būt jūtīga un rīkoties sajūtu iespaidā, bez tam,balstoties uz vasaras pieredzi,- tā daroties es nu dien neko labu neiegūstu!)
• un visas vasaras rezultātā esmu sevi tik ļoti sačakarējusi, ka nespēju pati saprast kā līdz kaut kam tādam esmu ļāvusi sev iet
• mācos runāt pareizi (Laine, nevis LaiNe, tā tas tagad būs)

Nu būtībā tas jau nebūt nav viss. Varbūt tas, kas tagad vairāk aizķēries sirdī un uz doto brīdi vēl liekas svarīgi. Ļoti ceru, ka būs lietas, kuras pēc neilga laika pārlasot atcerēšos ar lielu smaidu, nevis kā pašreiz- pie sevis murminot- muļķe,muļķe..

Vasara būtībā beigusies jau 3 nedēļās un daži notikumi jau būtībā ir ārpus tā perioda. Bet man vasara tiek iedalīta atkarībās, tāpēc mana vasara beidzas šodien, jo ar to esmu tikusi galā.. 

Liene šodien pirms lekcijām teica, ka priecājas par mani, ka esmu tikusi no vasaras atkarības vaļā, jo tas man beidzot  ļaus pilnvērtīgi nodoties akadēmiskajai dzīvei.. (nu labi, viņa pārbāztā autobusā skaļi teica- pareizi, Rūta, atmet tās narkotikas vienreiz, tas Tevi pie laba gala nenovedīs!) Bet (atkal tas vārds) KATINA, ka daba nemīl tukšumu- viena vietā nāk kaut kas cits... un man šķiet, ka kaut kas sāpīgāks.

Kā tu sevi noskaņo,tā tu arī jūties

Un pašlaik es jūtos varen draņķīgi. Ir dzirdēts joks..khm,kuru tikko kā aizmirsu.. lai nu paliek joks.ā,atcerējos. Tātad joks par to- Jā,es atkal esmu viena, bet tagad ar pieredzi!
Nē,manā dzīvē nekas nav bijis mainījies, nu vismaz ne tik lielos apmēros. Ja vien neskaita to, ka beidzot esmu kaut ko sapratusi no tiem sūdiem, ko pati mēdzu savārīt. (nu vismaz es sevi tā cenšos pozicionēt,ja jau esmu kaut ko savārījusi, značit man gribējās iemācīties/saprast kaut ko jaunu)
Tad nu arī šis lielais notikums ir atnācis- un esmu kaut ko no sevis pašas iemācījusies. Cik nenormāli forši man tagad būtu jājūtas, bet kaut kā nejūt.
Labi, tagad par konkrētākām lietām. Esmu kārtējo reizi labprātīgi atvedusi savas smadzeņu šūnas uz vietu, kur tās tiek nepārtraukti noārdītas no nenormālā spiediena,kuram tās tiek pakļautas. Un kā visiem tas ir jāzina- nervu šūnas neatjaunojas! Jūs muļķi, beidziet taču vienreiz mani tracināt un pārstājiet elpot. Tas jau ir tāds pagodinājums, ka zeme jūs nes, nevar taču prasīt, lai jūs paciestu arī kāda dzīva radība. Nu katrā ziņā vienā vārdā sakot- es esmu laukos. /ja ir interese,varu sniegt sīkāku informāciju, kur ir iespējams izbaudīt CNS noārdīšanās procesu īpaši strauji ;) /
Katrā ziņā es atkal moku /vai mocu?jopcik, kā bij pareizi?!dēm/ Laini ar savu čīkstēšanu, īdēšanu un ko tik vēl ne. Tikai es vismaz esmu nomainījusi citu plati- t.i. process tas pats,skaņa cita. Kas man liekas arī drīz tiks nodragāta jau līdz riebumam. Nu bet ko tad lai es daru,ja man KAITINA, nu?!
Un vakar mums ar Laini bij riktīg,riktīg foršais vakars. Ja protams neskaita to, ka:

1. man tagad ir iedzīti kompleksi par manu izloksni,
2. jāpiedomā pie vārdiem, kad kārtējo reizi pasaku- man nepatīk! (jo izrādās ar to nepietiekot, ka man vienkārši kaut kas nepatīk, bet esot vajadzīgs iemesls. Vai tad tas jau nav iemesls? Esmu apmulsusi.)
3. man vēl joprojām liekas dīvaini dzirdēt- "man bij jāsāk smieties" vai kaut ko tikpat gari izvilktu, ko varētu pateikt arī bez kilometra liekas atkāpes
4. es pirmo reizi redzēju, ka ir iespējama aizmigt uz parka soliņa, nu tā vienkārši ņemt un aizmigt! Tas taču ir apbrīnojami. Un pēc tam vēl sūdzēties- bļ** te ir auksti,man salst! (es īsti nezinu vai tas man ir atstājis pozitīvu vai negatīvu iespaidu, bet kaut kāds jau ir, ja jau es to nevarēju nepieminēt.)
5. ..bāc, es atkal iedomājos par to savu runāšanu.. nu nevar būt, ka es TIK tizli runāju?! (šī man tagad ir trauma.nē,nopietni.).. bet 5tais punkts būs par relativitāti. Jo viss taču ir relatīvs. Kas ir normāls?Kas ir labs? (šorīt teica-nopērc normālu desu- nu kā šitā var pateikt cilvēkam,kuram iepriekšējā vakarā galvā ir iesēdies teikums par to, ka VISS IR RELATĪVS) nu fuj.galīgi apmulsusi.

Un pie tā arī palikšu, jo man patīk skaitlis 5, tā vienkārši bez iemesla. Un zin kas ir dīvaini- kāpēc tad kad kaut kas patīk,nejautā- kāpēc Tev patīk? Nu labi, ir reizes, kad jautā. Bet tas ir salīdzinoši retāk, nekā tad, ja pasaka- zini, man nepatīk! Nu pilnīgi automātiski prasās pretjautājums. ne? Lai gan.. es nesen dzirdēju, ka viena sieviete veikalā esot teikusi- šajos laikos atbildēt ar pretjautājumi ir nepieklājīgi! (es gan tā arī nesapratu kāds sakars..bet man patika kā tas skan.)

Vēl, vēl par to, ka cilvēks saprot kas ir sīkums un kas ne, kad atnāk kaut kas trakāks/pamatīgāks/smagāks. Nu ja man visu dienu nodarbe ir nagu lakošana, tad nolaužot nagu es varētu nomirt. (nu labi,tas nav par mani, bet idejas vārdā upurējos.iedomāties taču varētu..) Nu redz. iedomājies? (..es ar nē.ok,labi,iedomājamies kādu citu cilvēku manā vietā...done!) Nu redz, bet ja man visu dienu ir jāmācās un eksāmenā es dabūju sliktu atzīmi, tad arī tad tā ir traģēdija! (ok,labi, te atkal piemērs ar mani neder, bet nu..es cenšos.) Un tad vēl, ja māsa aizbrauc prom uz Vāciju, un Tev atnāk apziņa- eu, bļeč, es viņu tagad nesatikšu un nedzirdēšu katru sīkumu kas notiek viņas dzīvē!- tad lūk tas  ir traki. un tad nolauztais nags, sliktā atzīme- tam nav nozīmes. (Jā,SA-SO-DĪTS, es ilgojos pēc tevis, Mās!*)..

.. turpinājums sekos..

Don't get serious about LIFE, no one gets out alive ANYWAY

Ar mani laikam kaut kas nav kārtībā, tik daudzas lietas vairs nedaru tik regulāri/ bieži kā ierasts, ka drīz vairs nepazīšu pati sevi.
Arvien mazāk/retāk:

1. bezmērķīgi blenžu sienā, tikai dēļ tā lai būtu ar kaut ko aizņemta un nebūtu jādara dajebkas sakarīgs
2. stundām ilgi domāju- kā būtu,ja būtu
3. izvairos no e-pasta apmeklējuma, lai tur neieraudzītu kāda darāmā darba sarakstus vai lekciju slaidus, kuri būtu vismaz 1x no attāluma jāaplūko (nu tā lai redzētu fonu)
4. cenšos aizmirst tādu vietu kā luis.lv
5. Madonā "netīšām" aizmirstu brilles (tagad biežāk sanāk tās aizmirst noņemt nost)
6. izliekos, ka esmu kurla/mirusi/ieslīgusi mūžīgā miegā, kad redzu,ka zvana kāds kuram esmu bijusi kaut ko apsolījusi vai arī pastāv iespējamība, ka tas cilvēks varētu no manis kaut ko gribēt
7. kādam zvanu (stundu ilgās vakara sarunas neskaitās, tie ir tikai daži cilvēki, bez tam- es zvanu reti,bet ilgi!Tās tomēr ir pārmaiņas)
8. lietoju vārdus- brokastis, pusdienas, vakariņas
9. lietoju necenzētu vārdus (sarunas ar Laini,Gintu,Lieni un vēl pāris cilvēkiem neskaitās)
10. aizbildinos ar kaut ko pilnīgi anormālu, lai tikai nenāktos lieku reizi izlīst ārā no dzīvokļa
11. rakstu pilnīgas nejēdzības (šis neskaitās)
12. interesējos/uztraucos par cilvēkiem, kuriem par mani ir nospļauties
13. pārslēgāju mp3, kad ieskanas kāda sirdi plosoša dziesma vai vienkārši kaut kas salkans (vienu vārdu sakot- neesmu izvēlīga)
14. saku -aizmirsu, bet patiesībā to izdarīju/ neizdarīju tīšām
15. atsaku Seemy, kad viņa grib mani vest sabiedrībā (tgd ne reizi vēl neesmu atteikusi!)
16. raudu, kad gribas raudāt (jo esmu aizņemta ar smiešanos)
17. un taj pat laikā- raudu dēļ kāda iemesla (neaizmirsti priekšā pielikt- aizvien mazāk/retāk..)
18. nīdu/ čīkstu/ pīkstu/ sūdzos par visu kas mani tracina/kaitina/riebjas (nu viss tas,kas tik ļoti patīk Lainei)
19. noklusēju savu patiku/ nepatiku
20. vainoju kādu bez iemesla (jo VIŅŠ taču IR vainīgs! :D)
21. nezinu ko gribu
22. eju pa nepareizo ielas pusi
23. aizmirstu/ cenšos neatcerēties ko pati sev esmu apsolījusi darīt/ nedarīt
24. kaut ko apsolu, tikai solīšanas pēc
25. skatos uz lietām objektīvi (es gan šaubos vai tas maz ir iespējams, bet mana objektivitāte ir smagi kritusies)
26. taupu naudu (jo gluži vienkārši nav ko taupīt)