sii juu lejter.

Atcerējos vēl šo to par dienu pēc brīvdienas jeb 1dienu.
Semināru beigās Psihofizioloģijā pasniedzēja apdāvināja visus ar ieskaites darbu izlabošanu,un tas jau tiešā nozīmē man bij forša apdāvināšana-dabuju 6shi.
Hell yeah!Paldies-bet par ko?!
Vietā,kur samurgoju līdz baltajām pelītēm,pasniedzēja iebakstija ar pirkstu un paziņoja-te tev viena kļūda. [eej,viena?!viss manās smadzenēs esošais ir kļūda.]
Bet patīk,nebij slikti.Kur nu.Tā tomēr bij laba ziņa,ka nenāksies vilkt savas slinkās miesas lieku reizi uz bioloģijas fakultāti [kas ir 10min no mājām] un raxstīt kontroldarbu atkārtoti.
tas tā.jā.
un šodien ir 4diena un man viss riebjas.
sevis kaitināšanas diena.

26.04.DZĒ DĒ

aprīlis ir tas veiksmīgais mēnesis,kuram ir laimējies būt par manas dzimšanas dienas mēnesi.
Nenormāli patīk datums -26.04.
Visam ir sava sistēma,man protams ir savējās,un arī šim datumam:

1. mūsu mājas numurs-26
2. vecmamma dzīvo dzīvoklī nr.-2 ,mājā nr.-6
   
3. un tad biij tāds knifs, lai atceros kurā datumā tad ir mana laimīgā diena- aprīlis 4tais mēnesis,30mit dienas aprīlī : 30-4=26 [dz.dienu es tgd čist atceros,ar vārda dienu gan ir problēmas,bet tas jau ir kalendārā.hah,kam man no galvas jāmācās]

Man patīk gaidīt un domāt par to kā varētu svinēt utt,bet kad nāk tuvāk par 15mit dienām,mana sajūsma parasti noplok.To nomaina bezcerīgums,bezspēks un viss pārējais,kas piedien cilvēkam,kurš neko nevēlas darīt.
Šogad man bij tā laime būt pašai noteicējai par to kas notiks-tas būtu NEKAS. :D
...aj bij forši,7diena kā jau brīvdiena ir forša.
Māsa atbrauca no lielās bedres [domāts:Rīga].
Ar pārtraukumiem noskatijāmies Bonda pirmspēdējo filmu,kur viņš gandrīz nomira.
Un man vismaz uz īsu brīdi bija piešķirtas pareģes spējas,jo gandrīz precīzi pateicu kā tur viss galā būs..
vakarā māsa sačinija maizītes, kamēr mēs bijām darbā,kur man vēl ar vien tumsā salst pirksti un varu atļauties bezjēdzības iedvesmu,jo ko tad var gribēt,kad nav nekā.
Pasēdējām ģimenes lokā,iedzērām šampi ar ķirsīti [taisnībsakot ķirsits tā pretīgā šampja garšu neuzlaboja,fuj.]
Tikko atcerējos,ka tā ar nepūtu svecītes.Fuck that! Tgd man nepiepildīs manu izmisušo mazā cilvēka vēlēšanos ...[nožēlojama nopūta]
Šoreiz foršāk par citām reizēm bij celties pus5cos uz vilcienu.Tikām ar māsu vagonā ar 2vietīgajām sēdvietām [nezinu kā pareizi teikt]. Katrā ziņā bija labi apzināties,ka negadīsies tā,ka iemigšu un kad atvēršu acis tad uz mani bolīsies kāds bezsmadzeņu radijums.Beet pat nesanāca pievērt acis.Tas laikam tpc,ka ārā bij tik gaišs,ka gribējās domāt,ka jau diena jau pusē.Tā vietā,lai gulētu,bazarējām,pat vairs neatceros par ko..
Veiksmīgā kārtā lekcijas sākās tik pus3,taču katrā medus podā ir darvas pile [kā tad,tā ir tikai man]- uzzināju,par kkādas ieskaites esamību.Lekcijā uz kurām esmu bijusi 1nā no 4rām,tas neko labu nevarēja solīt.Biju gan dabujusi materiālus,taču tas jau nu neko nenozīmē.Tā sacīt jāsaka-slaistam slaista daba.
Protams ierodoties lielajā bedrē vienīgais ko gribējās darīt bij aizmigt.Un tie pāris modinātāji,kuriem vajadzēja skaidri un gaiši pateikt,ka beidzot taču jāsāk mācīties-tika vieglāk kā agrāk nospiesti.Galā vnk 1x pārlasiju visu, lai sevi pārliecinātu par jau iepriekš zināmo-nu es taču tāpat neko no tā nesaprotu. [Starpcitu lekcija: psihofizioloģija]
Bet semināri bij riktīgi jautrie,ja neskaita ieskaiti,no kuras nesapratu pilnīgi neko,uz savu intuīciju vilku rimbuļus ap atbilžu variantiem.Un tur,kur vajadzēja izpausties savā rakstīšanās prasmē,sadrukāju tik primitīvi,ka pat pati nosarku par tik idiotiskām atbildēm.
Pēctam semināra uzdevumi gan bij riktīgi jautrie,noteikt garšas slieksni [garšojām dažādu vielu dažādas koncentrācijas], tad vēl figņojāmies ar cirkuļiem [pa pāriem viens otram noteiktās vietās jāpieskaras ar cirkuli un jāpalielina vai jāsamazina cirkuļa abu asmeņu attālums vienam no otra,lai noteiktu to attālumu,kad cilvēks attiecīgajā vietā to jūt kā vienu un kad kā divus pieskārienus],un redzes stiprumu [tas nu bij elementārāk kā 10x pēc kārtas pateikt KasToKokuApkapāja] . Baigi gari tas otrais sanāca skaidrojamais,bet reāli tas bij visforšākais,jo reāli jūtīgums normāli atšķiras.Kad tev skaras-jaaizver acis,un pēctam tik brīnies cik lielu attālumu tu jūti kā vienu,vai gluži otrādāk-cik plaši jaaizvērš cirkulis,lai justu kā divus.Uz kakla aizmugures tik plaši jāplešs cirkulis,ka bez maz vai kakls pa īsu. :D :D
Pietrūka fantāzijas,lai turpinātu 1dienas atgremošanu,bet nu caurmērā jau viss ir skaidrs.
Nothing special.Vai tā teikt-Tak Po**j,rēksim!
Galā skan- A.V.G.R. visas dziesmas pēc kārtas un īpaši "Mirklis" un "Sirdsbalss"

S.I.L.S.-Mīlestība nr.2

Nē,tam ieraksta nosaukumam nav nekāda sakara ar manu emocionālo/garīgo/fizisko un dajebkādu vēl stāvokli.Man patīk tā dziesmas ideja un ironija.
"..Tu vari krāsoties cik tu gribi-tik un tā tu būsi mana mīlestība numur divi."
tak riktīgi labs! :D
Te pat nekas vairāk nav jāsaka-bet es pie tā vēl atgriezīšos.
Tikko pārlasiju visus dažus iepriekšējos nekam nederīgos ierakstus.
[ceru ka mūza zobu fejas skatā mani kkad apciemos.nesanāk tā kā gribās tomēr.]
Savas atmiņas trenēšanai un lai glīši pašai liktos,jāsaliek punktiņi uz burtiņiem "i".Savādāk viss sanāk tā itkā ar turpinājumu,kur nekas neturpinās..

• Taks-ar to Garija Potera nepielīdzināmajai grāmati,bij forši,pielietoju savu sistēmu-katrai nodaļai izlasiju divas lapas un apakšnodaļai trīs [tika izlasīta trešdaļa vai ceturdaļa grāmateles] un tāda arī aizgāju uz KD [kurš izrādijās esam eksāmens].Beet atzīme vēl nav zināma,skaidrs kā diena tumšā naktī,ka noteikti būs sekmīga.

• Psiholoģijas ieskaiti uz 6shi uzraxstiju,znachit eksis bij jāraksta,bet sagadijās,ka saslimu un netiku uz eksāmenu,taču pasniedzēja piedāvāja brīnumainu iespēju [gluži kā Rimi lieldienu akcija-tikpat pārsteidzoša] - nerakstīt eksāmenu un galā dabūt 5ci.Tā ka man tas principā neko nemaina,tad piekritu šim variantam par labu esam.

..kas tur vēl..a dūka-kūka.

• Par savu vienreizējo dzimtas zīmējumu,pareizāk gan sakot par mūsu neaprakstāmo ģeneoloģisko īpašību analīzi dabuju 9nji.[normāls suprise bij,bet nu pozitīvi,pozitīvi.]..[znachit neesmu duma,tikai nemācos] hah.

• uun psihes bioloģiskajos pamatos eksāmenā pie tās pašas Dūkas k-dzes saņēmu varenu 4,taču galā iesmērēja man 6nieku.Kas ar nav nemaz tik slikti,ņemot vērā to,ka par šīs lekcijas tēmām mana intuīcija un nojautas zin vairāk kā mans veselais saprāts..

• Pie ģeneālās pasniedzējas,kura bij tik forša,ka mājasdarbu bija uzdevusi iepriekšējā vakarā,nolaidām normālu lažu.Pat tika izvirzīts dienas jautājums-ja jau šī saprātīgā sieviete mums pasniedz Vadības Teoriju un zin tik nenormāli daudz par vadības stiliem un ko tik vēl ne,tad kapēc viņa mūs kaut kādā veidā neorganizē?! Mūsu lekcijas atgādina kāmīšu būrītī Zoo veikalā: katrs dara ko grib,viens guļ,otrs stum māgā,trešais lien pie ceturtā un tā tālāk,plus vēl viens muļķis ar pirkstu ik pa laikam kādam iebaksta caur būra režģiem-bezjēdzīgā sieviete,kuru dēvē par pasniedzēju.bet tas taa..

shto isho..
a bij par to sākumu kkas sakāms,par mīlestību nr.2
Pāris dienas atpakaļ bij baigā doma,par to,ka "Ja tev viņš piedur,bet tu viņam galīgi nepiedur,tad nav jēgas desmit reizes skaitīt līdz viens."
Vieglāk/pareizāk sakot- ja kādam nepatīc,tad nepatīc,ko tur vēl teikt? Un tur tiešām ir jāsaka-vari krāsoties cik vien gribi.. :D
Man bij arī oponents,kuram te nav iespējas izpausties.Bet mans galvenais arguments ir tāds,ka kāda jēga likt sev izskatīties pēc muļķes?!
Un tas par to,ka čist ir tādas doma,ka tgd zbis krāsošos utt,un iepatikšos?
c'moon!
Pat Enrike koncertā pasauca blondu čomu ar sievu un 13mit gadnieci,nevis garkājainu krāsoto blondīni! :D [šausmīgi labs arguments,manuprāt.Slavenības ir manā pusē,vismaz es cenšos lai tas tā izskatītos]

the all-american rejects-gives you hell

Slimoju ar dziesmu,kur vislabākais teksts ir :
"When you see my face
I hope it gives you hell, I hope it gives you hell
When you walk my way
I hope it gives you hell, I hope it gives you hell "

Varen uzmundrinoši.Un video ar ir sakarīgs.
Vislabākais ir sākums.Nu līdz nenormālībai patīk kā mūziciņa salikta kopā ar mirkli kad šams noķer gaisa skūpstu.
Un šodiena tagad arī liekas jauka,lai gan no rīta gan ne pa visam tā nelikās,un vakar ar ne,īstenībā jau vakar no rīta centos izspriedelēt,par ko esmu sodīta ar tik mazu gribasspēku un tik lielu slinkumu.
Šitik lielā mērā apdalīt ar vienu un dāvāt tik daudz otra ir noziegums.Kā gan lai cilvēks spēj sakarīgi dzīvot?
Visu nedēļu noplanēju pa māju,pāris naktis pamurgoju par parādiem,kuru jūtu kā vārītu olu deguma smaku.Bet atliek tik nedaudz palaist muļķi,kad sirdsapziņai apnīk čakarēties ar tik lielu slaistu. [that`s me]
Kad jau tuvāk nāk nedēļas nogale un saproti ka nu ir dimbā,tad centies arvien vairāk pielikt pūles,lai ilgāk nedomātu par to kas sagaida pēc mīlīgajām pavasara brīvdienām.Tiesa gan,laikam esmu labi trenējusies un man tas labi sanāk. [vismaz kaut ko es māku]
Lieldieniņas bij jaukas.Kā jau katru gadu.Š[Ž]ūpojāmies 3 stundas,lai odi negrauž pakausī.Un ar olām arī tauta sitās.Šogad saprāts ņema visroku un bija izdomāts,lai vinnētājiem visas uzvarētās olas nevajadzētu līdz vemšanai stumt māgā,tās tika sagrieztas rosolā.
Galvenais Lieldienu moto ir pierīties līdz nemaņai,jo jāgaida vesels gads līdz atkal varēs dabūt mājās ceptus speķpīrāgus un bulciņas. [jā,ar to nu man ir noveicies]
Brālītis cālītis atbrauca no sava karatē ar Maxsimā pirktu 40saņu dārgu medaļu un centās visiem ieskaidrot,ka dabujis 3šo vietu [laikam].Man pat liekas,ka viņam noticēja.Un par kukuli šams bija atvedis garšīgo maizīti,kurai laikam bij virsū sēdējis,jo bij vēl silta kā no krāsns ņemta pirms 2 dienām.
Tā ar 7dien tika nolaista laža līdz pēdējam brīdim.Ja vien neskaita "smago" strādāšanu,kad es krauju preci un citi stāv un lasa priekšā pavadzīmi [itkā tas būtu kaut kas sarežģīts]. :D Tā jau nav ne vainas,man jau patīk jautra tauta.Vienīgais žēl,ka tumsā pirksti salsts,bet tā jau neko,ko ta nu sūdzēsies par darbu,par kuru nemaksā. [riktīgi sakarīgs teikums]
Nu iet gulēt pus2vos un celties pus5cos nav forši,bet to jau tāpat visi zin.Pirmo reizi braucot ar vilcienu uz sasodīto Rīgu es atradu tik varen ērtu gulēšanas pozu,ka nogulēju no Pļaviņām līdz brīdim,kad mikrafonā viens iebļāva:"Rīga..Neatstājiet vagonos savas personiskās mantas.."
Pirmdiena vēl viena laža.Māsa varone uz darbu aizgāja uz pāris stundām.Baigi sataisijos mācīties,bet apņemšanās pazuda ar katru sekundi vairāk un vairāk,kamēr aizmigu un pamodos ap 16tiem.
Ar visu savu lielo tizlošanos tomēr uztaisiju ģeneoloģijas dzimtas koku,lai 2dien varētu kārtot eksāmenu pie Dūkas-kūkas bioloģijā.Izpētiju kurš ir pie vainas,ka man ir brūnas acis,latvijas pelēkie mati [domāta orģinālā krāsa-kā mana māsa teica],īsi pirksti un muzikālā dzirde.
Ja nu kādam interese-tad viss labais man no tēta [protams]- t.i. muzikālā dzirde.
Ā,nu gan sameloju [shame]- brūnās acis no mammas.Jā un par to man prieks,ka man ir brūnas acis.Nevis suņa krāsā,nevis pelēkzaļas vai zilas,bet brūnas. [lepnums par sevi un savu mātes līnijas ģeneoloģiju,kur radusies šī vienreizējā pazīme]
Vēl vakarā [nē,naktī,jo vakaram stundu par maz] paspēju izlasīt šo to psiholoģijā.Bij no rīta jaaizvelkas nokārtot ieskaite [bij tāda cerībiņa dabūt 7,lai nav jākārto exsāmens],bet nu kad mana mācīšanās sāka līdzināties diognāli lasītiem vārdiem un pirksta vilkšanai pa papīru,sapratu,ka tomēr būs jāziedo nākamnedēļas 3dienas rīts un jāraxsta exsāmens.
Nē nu ieskaiti jau es šodien rakstiju,bet nu noteikti ne uz 7.Bet ko nu padarīs.Nevar jau visu laiku gribēt brīvdienas.
Bioloģija man galīgi nepatika.Mēs gan izdomājām kā sazināsimies,lai uzzinātu kas otram uz papīra,bet nu tur bij tādi suņu murgi,ka atkāpās pat mana cilvēcīgā intuīcija un ļāva izmeiģināt savu veiksmi manam saprātam. [kurša gan bioloģijā nekad neko nav zinājis]
Šovakar smaidīgā pasniedzēja solija atsūtīt psiholoģijas kontorldarba atzīmi,bet nu es jau plānotājā ievilktu eksāmena laiku,tā ka cerības neloloju. [tikai pirkstus krustā vēl līdz vakaram turēšu. X]
Un eksāmena laikā Dūka-kūka savā šarmantajā un saldajā balsī teica,ka 4dien atsūtīs rezultātus.
Cerams,ka viņai patika mans ģeneoloģijas koks.Varena ņemšanās tomēr tur bij.Tiesa gan,es tur paņēmu tikai tuvāko radu loku,tādejādi samazinot cilvēku skaitu vismaz uz pusi,ja ne vairāk..[bet kurš gan skaita].
Tā kā ir arī ģeneāli pasniedzēji,kuri semināram uzdoto atsūta tikai iepriekšējā dienā,tad jāsāk kaut kas darīt. [25 lapas angliski ar burvīgu iespēju izlasīt,iztulkot un atbildēt uz jautājumiem]..labi pārspīlēju,man jālasa tikai 4ras. Grupu darbs ir forša lieta.Bet nu tas tāpat nav gluži tas pats,kas zvilnēšana un ēšana..

Soo..how are u?!

Šodiena ir tīri pieņemama diena,lai domātu par to,kā reāli es jūtos uz visa apkārtējā fona.Un tad nu es nolēmu,ka iet normāli [tāds pierasts garīgais un fiziskais stāvoklis,kuru savādāk nespēju apzīmēt kā ar-normāli].
Cik jau no vidēji cilvēks spēj ŠĀDOS apstākļos iekš Latvijas justies
[šorīt atcerējos,ka sāku jau piemirst ikdienas sarunās pieminēt vārdus-krīze.Laikam drīz tautieši sāks domāt,ka mitinos uz citas planētas,jo KĀ GAN VAR AIZMIRST PAR KRĪZI?!].
Apkārtējo bezcerība un nolemtība [esmu novērojusi,ka daudzi ir atmetuši ticību mūžigai dzīvei un nemirstībai,lai gan ir vēl pāris optimisti] mani ietekmē diezgan negatīvi un es sāku uzskatīt,ka viņi vnk visi ir idioti.
Pavasaris man liek aizdomāties tikai par to kā dārznieks laistīs puķes 101x dienā un kad viņam tas apniks,tad iespējams viņš meklēs vieglāko ceļu un pakārsies dārza šļūtenē[vecs joks,bet atkāroties jau var].
Un vispār brīvdienās es jūtos kā nepelnīti ieguvusi atvaļinājumu,kuru esmu jau izmatojusi tajās reizēs,kad citi sadzeras gribasspēku un velk savas ...... uz skolu,bet es nē.[man vnk neviens vēl nav piedāvājis to gribasspēku.]
Mana pēdējā laika mokošokā problēma ir tas,ka esmu atklājusi vietu,kur ir iespējams grādīgo dziru iegādāties par velti [skaudiet mani tauta] [visiem taču saprotams,ka šajos krīzes apstākļos tā ir laba ziņa].Bet nu sekos nožēla...man patiesībā pietiek ar paskatīšanos uz pudeli,lai saprastu,ka nav nekāda prieka viņu tukšot [kaut kāds trakums,mammu,vai ne?! :D]. Sāku apsvērt domu,ka miega rūķitis vai zobu feja pa nakti mani miegā ir nokodējuši vai arī vienkārši es sāku pieaugt un saprotu,ka TAS [ļaunuma sakne,velna dzira,da vienalga..] ir tikai lētākais stresa noņemšanas veids..bet es drīzāk nosveros uz to pirmo.
Vispār man sāk kļūt arvien interesantāk deldēt pirksteļus un rakstīt saz cik garu monologu. Pilnīgi jūtu kā prieks ielīst sirdī. [kā ta,kā ta.]

IMI LIPSESTI / o8.o4

Sēžu uz mana ideālā balkona,kurš jau ento gadu solās tapt pabeigts,bet apstājies tik tāl,kā man patīk, un sapņoju par mūžīgu vasaru,kura nekad nepienāks.

Nevaru pieķerties sākt lasīt Laķa Socioloģijas grāmateli,kurai,kā izteicās mans burvelīgais brālis, ir daudz lielāki burti un ir 5reiz plānāka kā jebkura Harija Potera grāmata.

Loģiski,ja man būtu,lai nokārtotu kaut kādu ieskaiti, jālasa visas tās bezjēdzīgās Harija Potera grāmatas,es drīzāk labprātīgi piedāvātos kļūt par trīnīšu māti.

Šonakt murgoju par nenokārtotiem parādiem skolā,un tapēc nolēmu beiedzot ķerties klāt pie grāmatām,lai tādi mani nepienāktu arī dzīvē. Lai gan ir tikai sestā brīvā diena,mani jau sāk mocīt murgi. Tas laikam ir saistīts ar 11.to klasi,kad otrajam semestrim tuvojoties nobeigumam,Rūta vēl braši staigāja ar 13 parādiem un vienu pārcelšanas eksāmenu ķīmijā. Tas gan bij suņu murgs.Vot tad ir jāsajūk prātā,katru nakti murgoju.Man laikam piemīt sirdsapziņa.Un tagad pat pie mazākās iespējamības,ka atkal kaut kas uz to pusi varētu atkārtoties, sirdsapziņa mani traumē nepārtraukti,neņemot brīvdienas un pusdienu pārtraukumus.

Neskaitot šodienu man vēl ir veselas 5 diena,lai izbaudītu dzīvošanas burvību tās patiesajā nozīmē. Tas būtu-bez pienākumiem,bez naudas tērēšanas.Cik labi tomēr apzināties,ka nav jādomā ko ēst vakariņās un vai nav jāiet uz veikalu iepirkt dienišķo maizi vai vēl sazin ko.Un par naudu vispār nerunājot,lai gan protams vēl pastāv fakts,ka šā vai tā par dzīvokli Rīgā jāmaksā,neatkarīgi cik dienas mēnesī tur pavadu.

Manā pārsvarā bezgaumīgajā mūzikas listā sāka skanēt In the box-īsais dzīves ceļš.Patīk domāt,kad nav noteikts par ko jādomā.

Šorīt ieieju draudzīgākajā portālā,kuru mēdzu izmantot,un ieraugu,ka viens manijaks spēlējis ar manām olām [žēl,ka esmu meitene,savādāk būtu varens joks] tik reizes kaujas,ka visu esmu pakāsusi. Cik gan cilvēkam maz vajag līdz laimei,gan jau jutās varen apmierināts atstājot meiteni bez olām vienīgajā reizē gadā,kad viņai tās ir iespējams dabūt.Cītīgāk ieskaitoties bildē sapratu,ka to manijakālo čalīti jau esmu kaut kur manijusi un tad atcerējos,ka tas pats tipiņš kāvās ar manu iedomu peli,kur dzīvo draugiem el vē āfrikā. Sākumā gan laikam šams bij vinnējis,ko gan var gribēt dinozaurs,vai kas tas tāds zaļais ir,kaujas ar mazu 8ņus gadus vecu pelīti pateikt kaut kādu tizlu tostu brālēna kāzās?! Bet kad es šamējo biju izaicinājusi uz kaut kādām kaujām Japānā,kur gan arī bija saistība ar valodu,tad es ar varenu prieku uzvarēju un ieguvu 2rei lielāku naudas summu kā viņš bija dabujis no manis.

Un tad es šodien secināju,ka ir gan tie vīrieši varen atriebīga tauta..