Nu ja vien neskaita to,ka man vēl savs murgu darbs- par kuru es pat sāku nedaudz kaunēties un es nezinu kā norisināsies mana kursadarba aizstāvēšana. bet tas būtu elementāri. un tagad es satraucos pilnīgi lieki. vēl tagad sev cenšos to ieskaidrot.
Vēl ir tāds fakts- ka pēc mēneša šī mana mierīgā būšana centra rajona mazajā ēnainajā dzīvoklītī beigsies. Respektīvi vāksimies ārā, māsa labprātīgi ies dzīvot uz kojām, savukārt es pakļaušu savu nervu sistēmu nopietnām briesmām un došos back to home town un nedaudz pabraukāšu uz rīgu no turienes.
Jāsāk jau domāt ko darīt ar savu vispārējo pastāvēšanu nākamajā gadā. vienu brīdi tas mani pavisam nopietni satrauca. bet tagad man atkal ir vienalga. katrā ziņā uz ielas jau nu nepalikšu. kur nu, ja nevarēšu neko sakarīgu atrast, tad iešu uz kojām. lai gan.. varbūt arī labāk paliktu uz ielas. bet es ceru ka tik tālu man nevajadzēs aizdomāties.
Principā visu manu domu gaitu pilnīgi un galīgi tagad izposta virtuvē esošie 4ri jaunieši, kuri neticami ilgi pilda savu mājasdarbu. viņi ir izdomājuši vismaz 6as ģeneālas idejas-vismaz no tām ko es esmu dzirdējusi, bet vienalga tagad BEIDZOT visi KOPĀ domā jaunu pilnīgi anormālu variantu. Galā jau būs ok, bet nu pārāk ilgi viņi savas ģenealitātes apkopo.
Tagad apspriežamies ar alien iespējamo kopā mitināšanos. Nespēju iedomāties kā tas būtu. bet varen jautra padarīšana noteikti būtu garantēta. vēl es šorīt esmu paspējusi iziet vēl vienu lvl diablo vecajai,labajai spēlei. tāda nostaļģija pat.
vairāk man nekas ģeneāls nerodas prātā, jo 4ru jauniešu nemitīgā vārīšanās izsit galīgi no domas, plus vēl viņu brainstormings ir neticami mainīgs un nepastāvīgs. Ā,vēl es varu sūdzēties par to,ka vismaz divi no viņiem knikšķina nemitīgi pildspalvas. bet jocīgākais ir tas ka mani tas pat nesatrauc, ne grama, tikai uzjautrina.
tagad es skatīšos kkādu bezjēdzīgu filmu.viss
