Ak, jā, un pavisam nesen domāju par to, nu par to darba padarīšanu.. man bija jāpieņem nopietns lēmums, audzēt nagus vai atrast darbu... jebkurš manā vietā būtu izvēlējies to pašu ko es! Man pavisam noteikti ir garākie nagi manā mūžā. (Tas izklausās tā itkā tagad man viņi būtu sākuši tīties ritulī, ..vismaz tā es dzirdēju, viņi darot, kad ir pārāk gari. Bet patiesībā visu manu nagu audzēšanas karjeru vienmēr ir kaut kas izmaisījis - sākotnēji mūzikas skola un tad mana teorija par to kāpēc viņi jānogriež tā vietā, lai ļautu tiem tīties ritulī.. )Jā, mana teorija ir diezgan idiotiska. Bet neskatoties uz to, viņa vienmēr ir darbojusies! Nu labi, ..līdz šim.. jo vai nu es tagad kaut ko par sevi nezinu, vai arī visa mana dižā teorija bija parasta sakritība. Esmu diezgan pārliecināta par otro. Lai cik žēl man nebūtu atzīt, ka šai teorijai nav lemts kļūt pasaulslavenai.. eh.
Un beidzot ironizēt par savu eksistenci, varu sākt padomāt kā viss nepilnā (nu bez vienas dienas) mēnesī ir kļuvis savādāk (tā vislabākajā nozīmē). 13. februāris pavisam noteikti ir viens no maniem labākajiem rītiem līdz šim. Neskatoties uz to, ka pēc četrām dienām es ierados atpakaļ Latvijā gandrīz mirstoša (labi, pārspīlēju, man bija tikai visi iespējamie iemesli, lai vēlētos nobeigties turpmākās 2 nedēļas pēc atgriešanās), tās 5 nāvējošās (tīri burtiski, jo izrādās naktī NEPAVISAM nav silti tur uzturēties) stundas sasodītā stacijā, gaidot idiotisku vilcienu uz Wurzburgu... bija tā 13tā datuma vērtas. Izkāpt no vilciena un redzēt pretī nākošu māsu ar karstu tēju un maizītēm.. Tā bija labākā tēja manā mūžā!.. labi, nē.. patiesībā tēja bija diezgan bezgaršīga.. bet es ar to samierinājos, kad beidzot dzīvajā varēju apskaut māsu, nevis iekš skype raksīt (hug), un dzirdēt viņas balsi un saprast, ka tur ir daļa no manis, kuru nekad nevēlos pazaudēt.
Nu jā, un pēc atbraukšanas atpakaļ sekoja nedēļa mājumājās, kuru galīgi neizbaudīju, jo biju pārāk aizņemta ar cenšanos izklepot sev iekšas. Vienu gan es paspēju izdarīt - saslimdināt savus radītājus. Tad nākamās nedēļas beigas tika pavadītas laukos, svinot krusttēvam dzimšanas dienu, klausoties, ka man draud drīza nāve, ja tā nenopietni attiekšos pret savu slimību un vispār cīnoties ar to, lai mani vēl nesāk saukt par Mārtiņu Freimani.. bet visādā citādā ziņā brīvdienas bija diezgan izdevušās.
Tiesa gan, tā es nedomāju nākamajā nedēļā, kad sapratu, ka esmu atkal uz miršanas robežas, turpināju savu izdzīvošanas misiju Rīgā. Un es teikšu, ka tā bija visai veiksmīga. Nu kā nekā es vēl esmu te. Atkal sāku apmeklēt fakultāti, izrādās nemaz tik daudz nebiju nokavējusi un satraukumiem praktiski nebija nekāda pamata.
Šis tas pamainījās Sievietes dzīvē.. Un es neesmu pārliecināta, ka esmu to viņai teikusi, bet esmu priecīga par viņas lēmumiem, ja viņa par to ir priecīga. Tas nedaudz var pamainīt kopējo bildi arī manā nākotnē, ..bet varbūt tas ir labi.
Nezinu cik ilga laika posms tagad iztrūks un vai maz atceros visas nedēļas līdz pagājušajai.. paga, laikam pat sanāk visas.. nu vienalga, pagājušajā nedēļā pie manis dzīvojās māsa. Tā bija laba nedēļa. Man patiešām patika. Mēs gan daudz ar Sievieti par to ironizējām, bet tas neskaitās. Neskaitot to, ka atkal sajutos kā dzīvojot ģertrūdē (kas ir kaut kas labs), beidzot, pateicoties Sievietes izcilajām zināšanām, nopirku jaunu telefonu, kā arī saņēmu savu iepriekšējās un nākošās dzimšanas dienas dāvanu. Tagad varu pateikt, ka tetovējuma taisīšanas sāpēs pavisam noteikti nespēj pārspēt meningītu vai lauzta pirksta sāpes mašīnas durvīs.. es patiešām biju gaidījusi kaut ko iespaidīgāku! Bet lai nu kā, tagad man ir par vēl vienu lietu vairāk par ko būt priecīgais katru dienu. Katrā ziņā varu teikt, ka laikā pēc atgriešanās no Vācijas viss ir gājis uz augšu.. un es šīs sajūtas nevēlos pazaudēt.
Un runājot par virsrakstu.. Nav jau ko nožēlot, ja neko nesaprot.. vai ne? Tad nevar dusmoties par to, ka nenožēlo, ja neko nesaprot. Vismaz tā es domāju tagad ..Un nedod Dievs, ja uzzināšu, ka saprata,.. izdarīšu visu, ko meitenēm ir nācies dzirdēt, ko būtu pelnījis. Bet tas jau ir cits stāsts.
Bet tagad ir "How i met your Mother" ēra. Un man pat šķiet, ka es pamazām sāku nodot visu laiku labāko seriālu "Friends".. thats all i can say.. ou, no, there is little bit more- don't play with another feelings, because that's suck ... and event more - it's really hurt..
