Gada pēdējā dienā jūtos kā pilnīgs grauzta rajona epicentrs. ņemot vērā,ka neko īpaši atšķirīgu no pārējām dienām netiku darījusi- skatijos pa tv kkādu graujoši draņķīgu filmu, sēdēju pie pc vēl kādu stundu un klausijos mūziciņu un pēc 3jiem sapratu ka nāk nedaudz miegs,par laimi.. [skan: Reinshteins-Es tevi atceros.mm.so good.] un tad no rīta pirmais meiģinājums pamosties ar sms palīdzību ap 9njiem: neveiksme. ap 10tiem sauciens braucienam uz veikalu,nez kas vēl spētu mani iedzīt vēl lielākā miegā kā nodrbe kuru es ienīstu vairāk par zobusāpēm?protams atkal: neveiksme. Pēc kura sekoja draudi,ka pēc stundas man ofic jāceļas, un tas arī piepildijās- plkst. 12tiem biju gatava doties veikala graušanā tikpat ļoti kā lieldienu zaķis ziemassvētkos stiept salaveča maisu. [oh,ozols ietaurēja plejlistā,fuj.jāmeklē kkas sakarīgāks.] un tagad top plāns ko darīt vakarā.katrā ziņā zinu,ka būšu ar tuvākajiem un savā ziņā foršākajiem.bet tas jau nenozīmē ka aiz laimes vnk plīstu. Pašlaik būtu arī priecīga mierīgi pasēdēt rīgā dzīvoklī, varbūt aiziet līdz salūtam,bet neko vairāk. nav man vajadzīga tā burzma riņķī,lai justos vēl draņķīgāk. Cerams vismaz,ka līdz vakaram pašsajūta uzlabosies,ja ne,tad būs vismaz jācer, ka nebūs tā jāsagaida katrs nākamā gada rīts.Neesmu gan diez ko optimistiska un nenormālā solītāja, taču ir dziļi iesēdušās arī man pāris domas un lieli plāni.savā ziņā negribas sevi pievilt.tā ka no sirds centīšos.jo zinu,ka tā sajūta,kad pildīšu sev solīto būs daudz kārt labāka,nekā ja savā 'pohujismā' pret visu atmetīšu ar roku,kurai seko tikai nolādēti patīkamā sajūta-vienaldzība. :) Šis gads nav bijis nekas īpašs,bet viņš ir bijis labāks nekā iepriekšējais.savā ziņā jūtu nedaudz soli augšup vai uz priekšu, katrā ziņā nestāv uz vietas un,lai gan lēnām,bet paliek labāk. It's funny hoe day by day nothing changes,but after a while when you look back,everything is different.
kaitina laimīgi cilvēki.ne jau tāpēc,ka skauž.
Būtībā šodien laikam ir diena, ka laužu savu sava veida pārliecību:
"Ja tu izstāsti otram savu bēdu,tas nenozīmē, ka jums katram ir pusbēda. Tagad viņam ir tava pusbēda un vēl sava visa bēda." Pieturējos pie tās domas, ka nav vajadzības citiem stāsīt par savu besi,gruzi un tmldz murgiem ar motīvu- paliks taču vieglāk! Pilnīgas muļķības.
Šodien sakāpa visa dzīve. Jau rīts bij graujošs- nokavēt autobusu par nieka 3minūtēm. Dusmaz uz sevi un uz visu pasauli arī dzen. Dienas turpinājumā viens stulbums aizēnoja citu, līdz beidzot vakarā lasot grāmatu sajūtas bij tik ļoti noturlinājušās, ka pat nesapratu kas īsti vainas.
Tiesa gan, ka iespējams,ja tā visa nebūtu, tad būtu palaidusi garām diezgan īpatnēju sarunu:
īss atreferējums_
Es chau
S. čau :)
Es kaa iet?
S. man skumiigi un tev ?
Es patiesiibaa gluzhi liidziigi
S. kapeec taa ? :)
Es bezceriibas gruzis uznaacis
S. tad mums jasatiekaas ir :)
Es lai buutu div tik lielaaks gruzis?
-----
Es jeelaak jau vairs nevar
S. var :)
Es shaubu nav
----
S. galiigi nomakta esi :D
Es un kuraa briidii es pateicu kko smiekliigu?
S. pastasti kas tev uznaacis ?
Es pati nezinu
Es ja zinaatu tad ta nebuutu
S. skumjas ?
Es arii
S. man arii
Es par ko?
S. par to ka vientuls
Es kam negadaas
----
S. ir kaada saape ?
Es da nezinu,vnk uznaaca
Es beisis,dusmas hz
----
Es par ko tad tev skumji?
S. par sevi
----
S. lab aizmirsiisim ..kautkaa jaciinaas taklaak laikam:)
Es tur nu gan tev taisniiba
----
S. paldies tev :)
Es par ko tieshi?
S. nez , ka ar mani esi kopaa
Es es esmu tikai mirklis
S. nu ja
Es ar mirkli jau ilgi nepietiek
----
S. gribeeju iet sodien uz Mezu :D
S. tas putenis visu izjauca
Es ko mezhaa?
S. ugunskuru kurinaat sildiities :)
Es kaada jeega?
S. kaaa buut kopaa ar dabu :)
Es diezgan iipatneeji
Es kurinaat ugunskuru,kaiteejot dabai
Es un buut kopaa ar labu
Es nu lai nu buutu
S. un savu tumso muuziku klausiitos :D
Es kas tad tev par muuziku?
S. deprasiivaa
Es kaada tavupraat ir depresiiva muuzika?
S. black metal
Es un tu klausies vinju,jo..?
S. uzdzen ipatnejas sajuutas :)
Es iipatnejs ne vienmeer ir labs
----
Es tas ir muljkjiigi dariit pasham sev sliktu,apzinoties ka taapat varbuut viss nav kaartiibaa
----
S. bet patiikami to dariit
Es patiikami sev kaiteet?
Es mazohists esi?
Es tur nu nebuutu ar lepoties
S. nee man patiik :)
----
S. man patiik tavas acis :)
Es kaaadas nu ir taadas ir
S. tev draugs ira ?
Es nav
S. kapeec ?
Es jo nav
S. nepatiik neviens ?
Es prieksh manis veel neviens nav piedzimis
S. prieks manis arii :) nee vispaar ir viens cilveeks bet tas ir preceejies
Es gadaas
----
Es interesants tipinjsh esi
----
Es laikam mana vaina ka uztveru to visu tik nopietni
Es saprotu ka pusi vajadzeetu njemt ar ironiju
----
S. tu esi intresants cilveeks !
----
Es kaadaa zinjaa izproti?
----
Es tad jau tev mazliet arii buutu jaasaprot cik tomeerr ir gruuti runaat ar tevi
S. nja man patik tevi mocit :D
Es man vnk taads gariigais besiigs
----
Es bet gribas kaadam izstaastiit
Es liekas ka vieglaak paliek
S. man vieglaak nepaliks
----
S. tu esi tik man mirklis
S. jaukais mirklis
S. labi , lai tev veicas :) iesu gulet !
Es tad labi
Es ok
Es ;)
Es labu nakti
Es ;)
S. beidzot tiksi valaa no manis :D
S. (flower)
Un tas tiešām ir pamatīgs saīsinājums.bet tas bij tikai vakara sākums.
Pēc tam sarunā,kurā nu nācās mainīt savu pārliecību, garīgais nomainijās par vismaz 30 grādiem. Būtībā patīkami ir nepatīkamas lietas atcerēties no gaišākās puses. liekas ka paliek vieglāk un savā ziņā interesantāk. Viss taču nav tikai melns un balts, ir brīži kad to ir pārāk grūti saprast. Tāpat kā to,ka zebra nav melna ar baltām strīpām,bet gan balta ar melnām strīpām/svītrām.
Ar pamatīgiem vairākiem piegājieniem arī šis turlums ir tapis. Nu pusē 4ros esmu salikusi mantas līdzņemšanai. Vismaz nebūs jāveic varoņdarbs no paša rīta-varēšu piecelties nedaudz vēlāk kā biju paredzējusi.
Prieciigus. Vienalga kā tas katram ir.
nezinu no kurienes,bet nedaudz parādijusies kripata spēka un gribēšanas kaut ko darīt.
I am ot selfish. I just want everything.
Tas nu dien ir kaut kas unikāls: tīīk bezjēdzīgi pavadīt laiku kā vakar, mācoties un besoties par pilnīgiem sū..., sen nebiju nožēlojusi. bet šodien nu dien- pasniedzēja nespēja likt sajusties vēl kretīniskāk kā brīdī, kad paziņoja- ak,jā, un visi materiāli ir izmantojami. Protams, sava veida atvieglojums. vismaz patīkamas pārmaiņas kontroldarbos- bez špikošanas un norakstīšanas,bet tomēr.. enijvej, diena, nu rīts gan vairāk, izvērsās tomēr dāudz dāudz pozitīvāks nekā vakar domāju. Sniedziņu ar vēl pabaudiju. Sētniece šorīt slotu pret lāpstu nomainija. Bet nu laiciņš gan tāds draņķīgs. Uzdzen zobusāpes un ierasto slinkumu. Atkal dzeru karstvīnu. patīk. Šodien noskatijos "7 gadi Tibetā", tiesa gan līdz pusei tikai. rīt pabeigšu. esmu jau pāris reizes redzējusi, bet patīk tā filma. Vakar sajutu patiesu apbrīnu pret māsu. nu dien. ne jau dēļ tā, ka viņa strāda pilnu slodzi un studē, pie tam budžetā, lai gan.. arī tas nebūtu slikts iemesls. bet galvenokārt dēļ tā, ka viņas vietā es sevi sen jau būtu nositusi vai vismaz no dzīvokļa 3x izlidinājusi. Vakar tā sakāpa viss, ka katrs sīkums un vismazākais nieks sita pa nerviem tā, ka likās kuru katru brīdi eksplodēšu. Un ņemot vērā to, ka vienīgais ko viņa darija bija lasīja grāmatas un ik pa reize pāršķīra lapas- ko nebūt nedaru es, kad viņa mācās. tad es nudien būtu pelnījusi pamatīgu nosodījumu vai arī viā ordeni. laikam otrai variants man patiku labāk. Lai nu kā, šodien viss liekas gaišākās krāsās. nebūt nav tā ka domas smagi mainijušās kopš vakardienas,vnk pašlaik nekas nav jādara. rītdiena parasta brīvdiena. miers un klusums- mans mīļākais troksnis. Bet pamazām jūtu ka atkal uznācis tāds drudzis, ka katrs mazākais nieks spēj izvest no pacietības. Grūti savaldīties. daudz kas kaitina un riebjas. nezinu ko gribas. un vai vispār gribas. Stāvēt lietū un klausīties atb- autumn leaves. šodien dzēsu nevajadzīgas ziņas e-pastā. atcerējos par kādu, kurš man ļoti pietrūkst. žēl, ka es visu sačakarēju. everbody wants happinessnobody wants painbut you can't have a rainbowwithout a little rain
Nu tā-DONE! Chek! what else- viss. beigas. Draugi nu ir beigušies. tagad pavisam. un its feels so .. so strange. 10 sezonas, katrā 24 sērijas, katra sērija vidēji 24 minūtes. Un uzņemšana notika 11 gadu laikā. tas ir ko vērts. Tas nu ir seriāls, kurš paņem ar visu. MustSee. Rīt tik debīla ieskaite, ka vilku garumā cik vien iespējams, lai tikai nebūtu jāmācās. un pie velna,ir tiik daudz jāmācās. tāda draņķība. Nu dien sajutos kā niecība. Jo centos par to domāt savādākā virzienā. Svarīgi ir sevi nostādīt pareizi. Galvenais lai tu sajustos labi un tad arī viss būs labi. tad arī tapa argumenti. nav taču jēgas satraukties par kaut kādu niecīgu pussemestra k/d. tie ir tikai 30%. not so much. un galu galā- 4nieku taču jebkurš muļķis var izvilkt. Tā ka kāda jēga besīties. Izlasīt slaidus un done-gulēt. Bet tad, jā, pohujistiska attieksme vienmēr man ir palīdzējusi, tā vienkārši ir vieglāk. Un lai tik pameiģina mani kāds apstrīdēt. es zinu ka man ir taisnība,esmu to darijusi pārāk ilgu laiku. Un tad, ja jau es to vienīgo lietu ko es vispār pašlaik daru, ja pat to es paņemu tādā vēsā pohujā, tad nu ko?! Tad jau vairs nekas cits nepaliek. Nu jā,protams.veselīga uztvere. Lieki nesatraukties. Un patiesībā arī bezjēdzīgi kko satraukties. enijvej jau zinu ka nekas labs tur nav gaidāms. 3 atvērtie jautājumi par 15mit prezentācijām, katrā vidēji 20 slaidi. Nu ko gan es varētu piemuļķot,sakot ka tagad mācoties rīt noraušu kaut ko labu. Labi,veselīga uztvere. nu un tad tas arī viss. pilnīgs pohujs par skolu. nu labi, uz lekcijām aizbraucu. nu vismaz uz tām vajadzīgajām. kursadarbs arī takā idejiski jau top. bet vienalga. es jūtu, ka tas viss mani nepaņem. man nav tādas sajūtas. skaisti un salkani būtu teikt-sajūta ka kaut kā trūkst. bet tā nav. Tas ir gluži kā uzraksts uz plakāta- What The Hell To Do With My Life Just Wasted... Now What's Next To Waste??
KKad man tas likās smieklīgs. Šobrīd man gribas to plakātu sev pie sienas.
ŠOdien ar sevi lepjos, piecēlos pus13. ņemot vērā faktu, ka gulēt aizgāju ap 4riem šodienas rītā, tad tas tiešām ir apsveicami. Toties dienas turpinājums gan nebij varonība-līdz pat šim brīdim vienīgais jēdzīgais ko esmu izdarijusi- noskatijusies vienu Draugu sēriju, un to pašu tikai līdz pusei. Tagad jābūt priecīgajam vakaram, jo mums beidzot atveda otru gultu. Bet kkur tie prieciņi, nieciņi pazuduši. It kā jau forši,bet tikai tādā izteiksmē kā- nu jā, ir ok,forša gulta. Thats all. Bet ir ok. man patīk,ka māsai vairs nav jāguļ manā "raskladuškā" un arī viņa var cēli zvilnēt gultā kā es. Dzeram karstvīn un priecājamies par māsas brīvdienām- tikai darbs, tas jau ir kā īsts brīvlaiks. tā viņa teica. HUh,lucky one... Man gan arī nekas dižens vairs nav gaidāms, praktiski 2 nedēļu laikā 2x jāizvelk savas miesas ārā no sava rajona--> dzīvoklis- skola-dzīvoklis. UN tad jau Ziemīši, mājas. Bet līdz tam vēl veiksmīgi jānovelk trīs k/d, kuri solās būt ne visai forši. Vismaz ne tas,kurš gaida rīt pus9. Bet vbt man liekas tā tikai tpc, ka viņš jau rīt no rīta, bet es vēl pilnīgā pohujā svētā mierā sēžu ar karstvīn un daru pilnīgas bezjēdzības tā vietā lai burtos cauri 15 prezentācijām un vienai ķieģeļa biezuma grāmatai. Bet nakts ir gara, mierinājumam taču kādam jābūt. Šodien klausijos soundtrakus no vakardienas filmas. Bij tieši tā kā es domāju- fonā skanot viņas ir vnk prastas dziesmas, ne vairs tas kas filmā "Pludmale", izņēmums ir moby-porcelain. Tā ir jauka. No otras filmas vēl neesmu dabujusi dziesmas.Solās šovakar būt. Bet pa dienu MTV dzirdēju vienu no tām dziesmām, un sajūtas bij labas. Tā ka diezgan daudzsološi. Ja dabūšu dziesmas, tad rīt no rīta tās būs pirmās manā mp3 plejlistā. Karstvīns iet uz beigām un sapratu, ka šodien esmu materiāliste- People say you cannot live without love,... I think oxygen is more important. Ciara- Never ever
šodiena paskrēja nemanot. nu vakardiena, ja gribu būt pareiza. Visu dienu sēdēju un nedariju neko. deem so good. Atlikušas desmit vai deviņas Draugu sērijas, rīt tas būs izdarīt. Jau tagad jūtu to dīvaino sajūtu, kad kkas ir beidzies un īsti nezini kas tā par sajūtu iekšā. Plauktā jau labu laiku stāv grāmata, kurai pēdējās 10-20 lapas nelasītas, jo zinu ka beigas ir briesmīgi skumjas. Var jau būt, ka nožēlojami, bet man patīk domāt, ka jo ilgāk nelasīšu, jo ilgāk ļaušu visiem būt dzīviem un priecīgiem grāmatā manā plauktā. Tas lika atcerēties, ka kavēju nodošanas termiņu bibliotēkā jau kādu mēnesi.eh. Šovakar noskatijāmies Di Kaprio filmu "Pludmale" , nolādēju soundtrakus, rīt klausīšos.tajā filmā tās dziesmas ir vnk perfekti. bet šķiet, ka rīt klausoties vnk tāpat vien fonā-tas vairs nebūs tas. Un vēl tikko beidzās filma "Walk The Line".biogrāfiska drāma. 2005tā gada. ar Rīsu Viterspūnu. arī taj soundtrakus rīt klausīšos. tas gan būs labi. filma būtībā nebij slikta. Bet Džonijs Kešs tomēr bij maita. tagad skan "Pasaki man un tev" Cosmos jaunā dziesma. pilnīgs sūds. jāiet gulēt.
Vakar biju ciemiņos. Vispār man nepatīk būt un braukt ciemos. Man nepatīk būt sagaidāmajam subjektam. Labāk pašai kādu sagaidīt. Bet nu es to paveicu. Un šorīt es esmu atpakaļ mājās. Māsai vakar bij pasāciens, kā jau biju domājusi,atbraucu un ieraudziju tieši tādu skatu kādu biju iztēlojusies. Bet jauko idilli izjauca telefona zvans. Kāds viņas kolēģis "pazudis" pēc vakardienas pasāciena un viņai bij jāiet patēlot pārdevēja. Tas gan notika krietnu pusstundu pēc zvana. [2h vai pat vairāk] Kā nekā grūts rīts. Pasēdēju blakus ar kolas glāzi, kamēr māsa izmocīta un sagurusi ēda savas brokastu vārītās olas. Tagad esmu viena. Spēlēju Mahjong Tower un klausos fonā MTV. Vakar mīlīgajā dzīvoklī skatījāmies divas filmas.Abas bezjēdzīgas. Tapēc atbraucot mājās atradu tīri labu vietu,kur uzliku lādēties varen labas jaunas filmas. Šķiet līdz Ziemīšiem īstenošu savu solījumu- noskatīties Draugu visas sezonas. Nu jau "iet" desmitās sezonas vidus. Vairs tik pāris sērijas un viss. Tas gan būs skumji. Bet tālāk esmu nolēmusi noskatīties pašmāju seriālu. To kas pa LNT iet. Delfos kkad uzraku viņu. Vispār pēdējā laikā atkal jau dzirdu daudz visādus solījumus un tamlīdzīgus melus. Kā jau uz "jaunu sākumu". Sapratu, ka man tas īpaši neiespaidu. Es ik pa laikam sev kko noslos,nozvēros un cenšos tam sekot. Neatkarīgi no kkādu svētku tuvošanos.Drīzāk vnk nospraužot datumu. Un tad galvā sev varu pateikt: "Chek!" Kopš vakardienas mp3 vienīgā dziesma skan lykke_li-possibility. Tā man palīdz domāt par savu kursadarbu.
Pa visu šo bezgala īso nedēļu ir tapusi tikai viena verā ņemama atskārsme- ir kkur jāiet,lai rastos jauns atskārsmes. Nav diez ko gudri,bet tomēr.. Vispār jūtos diezgan apgaismota, vismaz pagaidām šī sajūta vēl kkur dziļi iekšā sēž.Bet varu derēt, ka pēc vēl vienas lažošanās dienas es spētu aizmirst ne tikai to iekšējo dzirksteli, bet arī iemeslu kāda velna pēc es dzīvoju bedrē. Katru dienu to aizmirstu. Paņemu rokās plānotāju un skatos, kā šonedēļ esmu dzīvojusi- līdz 3dienai mans lielākais prieks bij agrā rīta stundā atvērtais Narvesens,kad bez liekuļošanas, nopērkot visu vajadzīgo,pārdevējais sirsnīgi pateicos un viņa atbildēja ar iedvesmojošo frāzi:"Jauku dienu!" Tas uzreiz 7minūšu gājienu līdz pieturai padarija priecīgāku. Bet trešajā dienā šo sajūtu nomainija kaut kas grandiozāks,pat varētu teikt ar lielo "G". Entajiem cilvēkiem esmu nosolijusies, kad salikušu visu pa plauktiņiem, tad pastāstīšu. Tagad īsti vēl nezinu kurā posmā esmu apstājusies. Nevar saprast ko tieši man ir slinkums darīt. Varētu teikt,ka domāt, bet tas būtu pārāk rupji teikts [pieņemot to,ka visi zin-nedomāt māk tikai 137 gadus veci mūki un varbūt vēl kāda unikāla radība.] Bet vienā vārdā sakot, 3diena bija savādāka nekā citas dienas. Ne tikai tāpēc, ka atļāvos pakavēties visās lekcijās [precīzāk- abās]. 4dien, pat nezinu kā tas izdevās, biju uz filmu "Maikls Džeksons.Tas arī viss." Kā izteicās man tuvu stāvoša persona,- nu otro reizi gan es neietu. Bet nu kopumā jau nebij slikti. Nu ja pa lielo ņem,tad kas vainas ar savu nāvi vēl normālu biznesu sabielzt. Atnākot mājās, pat atļāvos viņa dziesmas paklausīties, viena pat iepatikās. Ne tik ļoti, lai būtu manā rīta "uzmundrinošo" dziesmu listā, (vēl neesmu dzirdējusi labāku dziesmu šī lista pirmajai vietai kā All American Rejects- Gives You Hell) bet tomēr jau nesliktas. Jau kopš 4dienas gatavojos divu grāmatu lasīšanai un vienas prezentācijas taisīšanai, tā arī neesmu sagatavojusies. Paskatoties plānotāja, sevi mierinot,varu teikt- ka nākamnedēļa ir labāka par šo. Vakar ieritinoties siltā segā ar tējas krūzi rokās, piedzīvoju ļaunāko murgu- aizmirsu paņemt TV pulti. Nu dien briesmīgi. Bet es tiku ar to galā tikpat viegli kā manikīre ar nolauztu nagu. Vakara turpinājumā mani centās piedabūt vilkt savas miesas ielās, taču es pretojos ar argumentu, ka man tas nepatīk. Uz jautājumu- tu tur esi bijusi? [nu ne jau ielās,bet konkrētā iestādē], es atbildēju- Nē,un tapēc man tu nepatīk. Tas gan man likās vismuļķīgākais aizbildinājums kādu es spēju izdomāt, taču apbrīnojamā kārtā ar to pietika, lai man liktu mieru. Tiesa, pēc pāris minūtēm es sāku izjust dziļu nožēlu par to, kā var apmierināties ar tik nožēlojamu aizbildinājumu, taču mans lepnums bija pārāk liels, lai vaicātu:"ēe,cik daudz laika man ir lai sataisītos?" Tā nu es sēdēju pie sevis un domāju vai tiešām es esmu palikusi par tik lielu nūģi, kādu es dzirdēju izskanam no blakus istabas mani esam. eh kas zin. Bet šodien esmu nedaudz priecīgāka, jo vakardienas pasāciena sekas es nespētu labāk raksturot kā- vēl ūdeni? Bet būtībā ļautņi, nestāstiet citiem par savām problēmām, jo 70% no viņiem tas neinteresē un atlikušie 30% par tām priecājas. ;)
Es jau sen zināju,ka vārdā A.L.U.S. slēpjas kaut kas īpašs. Audz Liels Un Stiprs Tagad mana pārliecība tikai vairojas,bet es nešaubos,ka ir kas vēl neatklāts.Iespējams,tas slēpjas tajās 2L pudelēs,ko no rītiem varu manīt uz ielas,kad izbrienu vēl miegaina ārā. Sievietei,kurai ir tā laime, viņas svākt,tajos brīžo izskatās vēl nelaimīgāka kā es. Šonedēļ sāku pārbaudīt ar cik stundām man pietiek gulēt,lai no rīta justos kā cilvēks. (vienmēr esmu gribējusi zināt kā tas ir 7njos no rīta.) tātad pēc 1dienas secināju,ka ar 2h ir par maz.pārsteidzoši.No rīta knapi lekciju nosēdēju, toties mājās atbraucot varēju kaut 100 darba sludinājumus izlasīt,bet miegs nenāca. pēc 2dienas secināju,ka 6,5h ir kkā neīsti. vai nu par daudz,vai par maz. rīt pārbaudīšu vēl vienu versiju. Šodien biju varone uz goda.i ēst sataisiju,i veļasmašīnā podziņu neaizmirsu piespiest. un vēl piedevām dzīvokli izmazgāju. Vot sēžu un domāju, par ko gan viņi reklāmā muld,"Dārgi būt varonim", nu nemaz nebij dārgi.pat ne grūti. trešajai dienai nedēļā nebij ne vainas.vienīgais skumji,ka tagad aizejot uz pieturu pat negribot rodas vēlme ātrāk iekāpt riebīgajā,piebāztajā zilajā autobusā. šodien es piekrītu Linkolnam :"Cilvēks ir tik laimīgs, cik pats to vēlas."
"Mani interesē tikai viens,kurš suņu barības reklāmās nosaka,ka barība kļuvusi vēl garšīgāka?" Diezgan muļķīgs jautājums, man garšo pagaršot [....] slimīgi skan. man negaršo nekas sarkans,bet suņu barība kādreiz man garšoja. Atceros, kā jaunatne pagalmā smilšu kūkas cepa un ēda. Tad salīdzinājumā uz tā fona, es esmu diezgan saprātīga būtne. Vēl es atceros,kā māsas krusttēvs mani gribēja vizināt [pareizs vārds?] ar ragaviņām. Un paņēma mani,knēveli ar pilnām rokām kaķu barības,iesēdināja ragaviņās.Šķiet tad tas likās saprātīgi,vilkt ragaviņas pa kāpnēm [es varētu teikt no piektā stāva,bet tad tas būtu pārākais apstiprinājums manam realitātes trūkumam],bet es nemelošu un teikšu,no pirmā stāva. Krč ragaviņām striķis trūka, un es sāku raudāt par to,ka visa kaķubarība pa padjeztu izbira. [biju bērns ar verenu tieksmi uz materiāliem labumiem.nu dien.] A vbt tas bij manai māsai. Nevaru īsti atcerēties,kas bij tālāk.whatever. Šodien helovīni,kas mani pilnīgi nekādīgi neietekmē. Mums ir ārējās durvis ar kodu.hah,nedomāju ka kādam būs pietiekami liela gribēšana minēt tik daudz ciparu.Pat man kods telefonā ieraxstīts.[tiesa,man arī savas vārda dienas datums ir pieraxstīts.bet nu.] Šodien gulēju līdz 12tiem,nosēdēju līdz 2viem un atcerējos ka aizmirsu paēst.Labi ka dzīvot neaizmirstu. Tikko izlasiju savā iedomu pasaulītē apleni: Kam interesē [niks] acc? Tā vien gribējās atbildēt: Kam interesē mana dzīve? Vēl atcerējos nupat,ka šodien tā nošķaudijos,ka mugura vēl tagad sāp. Atbrauca tētis un es viņam jautāju vai šķaudot var salauzt mugurkaulu.Viņš teica,ka nevarot.Tas mani nomierināja.patiešām jūtos labāk. Dažreiz es cenšos būt normāla, bet tad man kļūst garlaicīgi, un es atkal kļūstu par sevi
Tā kā seemy un sev svēti nosolijos, ka atkal sākšu skribelēt, tad solijums jāpilda vismaz reizi nedēļā. Būtībā dzīve ir sūds un nekas jau te nenotiek,bet nu enijvej nedēļa jau bija diezgan radoša,ja to tā varētu nosaukt. Tele 2 baseins un Vanšinieks ir malači, tomēr kaut ko jaunu ienes ikdienā. Pārmaiņas jau vienmēr noder. Braukt no skolas 20minūšu vietā 1h vienmēr sagādā prieku. ;D Mana iespaidīgā nedēļa sākās jau 7dien vakarā, atlidoja Feja ar veļasmašīnas štrumentiem un ar burvju mājienu salaboja to verķi. Tagadiņās man ir tīras drēbes un smaids pa visu seju,ka pilnīgi nezinu kur likties. Patiesībā gan atbraucu vnk tētis un uz veļasmašīnu paskatījās. [atkrūvēja tam aparātam iekšas un pieskrūvēja stingrāk] Bet Feja tomēr izklausās iespaidīgāk. Tad man vēl patīkamas pārmaiņas bija jaunais mājdzīvnieks,tiesa gan uz 3 minūtēm.Vienmēr esmu zinājusi,ka mana māsa ir ļaunuma iemiesojums un grib just manas ciešanas un sirds sāpes.Viņa ar zilo Rimi birsti nosita manu jauniegūto vienīgo draugu. :( Neliegšos,ka tas bij jautrs pasāciens,kas gan var būt patīkamāk kā skraidīt pa dzīvokli un kliedzot: "PELE,PELE!" bet sirdī sāpes tomēr paliek.. Tas būtībā no maniem personiskajiem pārdzīvojumiem viss. Par visas tautas kopēju līdzjūtību tele2 baseina racējiem jau tāpat viss ir skaidrs. Tā bija gluži tāda pati sajūta kā stāvot dziesmusvētkos dziedoņu rindās. Tikko atcerējos par saviem pārdzīvojumiem 3dien Krīzes centra sakarā,bet tas jau cits stāsts. Tad kad es tur tikšu,tad arī runāšu kā ir.Savādāk vēl par ātru sarunāšu muļķības un beigās vēl izrādīsies tasnība,tas gan būtu nelāgi. šodien man patīk domāt. Skatos es uz Tevi un domāju: iedzert vēl, vai arī Tu jau man tāpat patīc... ;)
krch ievai. ;D 1. tev ofic jāuzliek šitas skripts- http://userscripts.org/scripts/show/54867 zināju,ka aizmirsīšu vēlāk pateikt,tpc domāju pie reizes vēl kko sabliezt.. :D
Nav man īsti raxstāmais,bet nu tāds man nav bijis pēdējā gada laikā, tā ka nav ko zaudēt. Eeep,atbraucu shorīt uz bedri [protams,rīgu]. Bet nu neko,sēžu ar kolu un laupu savus kaimiņus. Vakar māsai mājās [Madonā] bij baliiiteee. [izsauciens tādā nenormāli spalgā balsī] Centos sakonservēties mācībām,bet tā arī neizdevās,vienīgais sakarīgais ko padariju,uzcēlu metrapolei guberņu un vairs man nav korupcijas. Šodien tauta atkal kko sāk bazarēt par ziedošanu, novilku to skriptu [kuru tev arī vajag], un tagad būšu laba,sākšu ziedot. [varbūt] Vēl man šodien atbraucot uzx rīgu bij suprise-mans mērkaķēns atteicās darboties.Nācās pārinstelēt greasmonkiiju. Tad atradu visādus interesantus skriptus,kuru protams man vajadzēja [tikpat daudz kā tantei riteņus], un tagad esmu neapmierināta,ka mans pc domā lēnāk kā es pohās,taču laimīga,jo visādas gudras fīčas dabuju. :D
Vakar naktī parunāju ar sen nedzirdēto māsīcu,dabuju jaunu dziesmu,kura tagad man šķiet tik jauna kā pagājušā gada piparkūkas manā skapī.Vispār naktī sāku justiest kā vecās tantiņas,kuras bauro par jaunatni kas trokšņo.Tiesa,viņas uzskata,ka visi ir narkomāni un kas tik vēl ne,tik tālu es vēl neesmu nodzīvojusi un aprobežojos ar lielas neapmierinātības izjūtu par to,ka nevarēju iemigt. Pat savas domas nespēju saklausīt starp tiem- BUM,BUM,BUM kas saknēja no pirmā stāva.Vēl tā kaifīgā grīdas drebēšana,kad pirmajās stāvā aizcirta durvis,bija tik apreibinoša,ka gribējās iebāzt zīmuļus ausīs. Principā vakrdiena bij trula,nebij pilnīgi nevienas atskārsmes.nožēlojama tā dzīvīte mana. šodien jau ar nekas gudrs nav izdarīts, galvenais ir jāatceras vakarā sagaidīt Māsu Taisno tiesu [kura vakar nebij tik Taisna], un jāparunājas ar viņu kā Vista ar Olu vai Muša ar Odu. Ak,jā,veljoprojām man neiet veļasmašīna, kkur tas ūdens ir pazudis,bet nu gan jau Feja vārdā Santehniķis mums drīzumā līdzēs. šodienas labā doma-MĪLU KLAUSĪTIES MELUS. Īpaši, Kad ES Zinu Taisnību. :)
Atcerējos vēl šo to par dienu pēc brīvdienas jeb 1dienu. Semināru beigās Psihofizioloģijā pasniedzēja apdāvināja visus ar ieskaites darbu izlabošanu,un tas jau tiešā nozīmē man bij forša apdāvināšana-dabuju 6shi. Hell yeah!Paldies-bet par ko?! Vietā,kur samurgoju līdz baltajām pelītēm,pasniedzēja iebakstija ar pirkstu un paziņoja-te tev viena kļūda. [eej,viena?!viss manās smadzenēs esošais ir kļūda.] Bet patīk,nebij slikti.Kur nu.Tā tomēr bij laba ziņa,ka nenāksies vilkt savas slinkās miesas lieku reizi uz bioloģijas fakultāti [kas ir 10min no mājām] un raxstīt kontroldarbu atkārtoti. tas tā.jā. un šodien ir 4diena un man viss riebjas. sevis kaitināšanas diena.
aprīlis ir tas veiksmīgais mēnesis,kuram ir laimējies būt par manas dzimšanas dienas mēnesi. Nenormāli patīk datums -26.04. Visam ir sava sistēma,man protams ir savējās,un arī šim datumam:
mūsu mājas numurs-26
vecmamma dzīvo dzīvoklī nr.-2 ,mājā nr.-6
un tad biij tāds knifs, lai atceros kurā datumā tad ir mana laimīgā diena- aprīlis 4tais mēnesis,30mit dienas aprīlī : 30-4=26 [dz.dienu es tgd čist atceros,ar vārda dienu gan ir problēmas,bet tas jau ir kalendārā.hah,kam man no galvas jāmācās]
Man patīk gaidīt un domāt par to kā varētu svinēt utt,bet kad nāk tuvāk par 15mit dienām,mana sajūsma parasti noplok.To nomaina bezcerīgums,bezspēks un viss pārējais,kas piedien cilvēkam,kurš neko nevēlas darīt. Šogad man bij tā laime būt pašai noteicējai par to kas notiks-tas būtu NEKAS. :D ...aj bij forši,7diena kā jau brīvdiena ir forša. Māsa atbrauca no lielās bedres [domāts:Rīga]. Ar pārtraukumiem noskatijāmies Bonda pirmspēdējo filmu,kur viņš gandrīz nomira. Un man vismaz uz īsu brīdi bija piešķirtas pareģes spējas,jo gandrīz precīzi pateicu kā tur viss galā būs.. vakarā māsa sačinija maizītes, kamēr mēs bijām darbā,kur man vēl ar vien tumsā salst pirksti un varu atļauties bezjēdzības iedvesmu,jo ko tad var gribēt,kad nav nekā. Pasēdējām ģimenes lokā,iedzērām šampi ar ķirsīti [taisnībsakot ķirsits tā pretīgā šampja garšu neuzlaboja,fuj.] Tikko atcerējos,ka tā ar nepūtu svecītes.Fuck that! Tgd man nepiepildīs manu izmisušo mazā cilvēka vēlēšanos ...[nožēlojama nopūta] Šoreiz foršāk par citām reizēm bij celties pus5cos uz vilcienu.Tikām ar māsu vagonā ar 2vietīgajām sēdvietām [nezinu kā pareizi teikt]. Katrā ziņā bija labi apzināties,ka negadīsies tā,ka iemigšu un kad atvēršu acis tad uz mani bolīsies kāds bezsmadzeņu radijums.Beet pat nesanāca pievērt acis.Tas laikam tpc,ka ārā bij tik gaišs,ka gribējās domāt,ka jau diena jau pusē.Tā vietā,lai gulētu,bazarējām,pat vairs neatceros par ko.. Veiksmīgā kārtā lekcijas sākās tik pus3,taču katrā medus podā ir darvas pile [kā tad,tā ir tikai man]- uzzināju,par kkādas ieskaites esamību.Lekcijā uz kurām esmu bijusi 1nā no 4rām,tas neko labu nevarēja solīt.Biju gan dabujusi materiālus,taču tas jau nu neko nenozīmē.Tā sacīt jāsaka-slaistam slaista daba. Protams ierodoties lielajā bedrē vienīgais ko gribējās darīt bij aizmigt.Un tie pāris modinātāji,kuriem vajadzēja skaidri un gaiši pateikt,ka beidzot taču jāsāk mācīties-tika vieglāk kā agrāk nospiesti.Galā vnk 1x pārlasiju visu, lai sevi pārliecinātu par jau iepriekš zināmo-nu es taču tāpat neko no tā nesaprotu. [Starpcitu lekcija: psihofizioloģija] Bet semināri bij riktīgi jautrie,ja neskaita ieskaiti,no kuras nesapratu pilnīgi neko,uz savu intuīciju vilku rimbuļus ap atbilžu variantiem.Un tur,kur vajadzēja izpausties savā rakstīšanās prasmē,sadrukāju tik primitīvi,ka pat pati nosarku par tik idiotiskām atbildēm. Pēctam semināra uzdevumi gan bij riktīgi jautrie,noteikt garšas slieksni [garšojām dažādu vielu dažādas koncentrācijas], tad vēl figņojāmies ar cirkuļiem [pa pāriem viens otram noteiktās vietās jāpieskaras ar cirkuli un jāpalielina vai jāsamazina cirkuļa abu asmeņu attālums vienam no otra,lai noteiktu to attālumu,kad cilvēks attiecīgajā vietā to jūt kā vienu un kad kā divus pieskārienus],un redzes stiprumu [tas nu bij elementārāk kā 10x pēc kārtas pateikt KasToKokuApkapāja] . Baigi gari tas otrais sanāca skaidrojamais,bet reāli tas bij visforšākais,jo reāli jūtīgums normāli atšķiras.Kad tev skaras-jaaizver acis,un pēctam tik brīnies cik lielu attālumu tu jūti kā vienu,vai gluži otrādāk-cik plaši jaaizvērš cirkulis,lai justu kā divus.Uz kakla aizmugures tik plaši jāplešs cirkulis,ka bez maz vai kakls pa īsu. :D :D Pietrūka fantāzijas,lai turpinātu 1dienas atgremošanu,bet nu caurmērā jau viss ir skaidrs. Nothing special.Vai tā teikt-Tak Po**j,rēksim! Galā skan- A.V.G.R. visas dziesmas pēc kārtas un īpaši "Mirklis" un "Sirdsbalss"
Nē,tam ieraksta nosaukumam nav nekāda sakara ar manu emocionālo/garīgo/fizisko un dajebkādu vēl stāvokli.Man patīk tā dziesmas ideja un ironija. "..Tu vari krāsoties cik tu gribi-tik un tā tu būsi mana mīlestība numur divi." tak riktīgi labs! :D Te pat nekas vairāk nav jāsaka-bet es pie tā vēl atgriezīšos. Tikko pārlasiju visus dažus iepriekšējos nekam nederīgos ierakstus. [ceru ka mūza zobu fejas skatā mani kkad apciemos.nesanāk tā kā gribās tomēr.] Savas atmiņas trenēšanai un lai glīši pašai liktos,jāsaliek punktiņi uz burtiņiem "i".Savādāk viss sanāk tā itkā ar turpinājumu,kur nekas neturpinās..
Taks-ar to Garija Potera nepielīdzināmajai grāmati,bij forši,pielietoju savu sistēmu-katrai nodaļai izlasiju divas lapas un apakšnodaļai trīs [tika izlasīta trešdaļa vai ceturdaļa grāmateles] un tāda arī aizgāju uz KD [kurš izrādijās esam eksāmens].Beet atzīme vēl nav zināma,skaidrs kā diena tumšā naktī,ka noteikti būs sekmīga.
Psiholoģijas ieskaiti uz 6shi uzraxstiju,znachit eksis bij jāraksta,bet sagadijās,ka saslimu un netiku uz eksāmenu,taču pasniedzēja piedāvāja brīnumainu iespēju [gluži kā Rimi lieldienu akcija-tikpat pārsteidzoša] - nerakstīt eksāmenu un galā dabūt 5ci.Tā ka man tas principā neko nemaina,tad piekritu šim variantam par labu esam.
..kas tur vēl..a dūka-kūka.
Par savu vienreizējo dzimtas zīmējumu,pareizāk gan sakot par mūsu neaprakstāmo ģeneoloģisko īpašību analīzi dabuju 9nji.[normāls suprise bij,bet nu pozitīvi,pozitīvi.]..[znachit neesmu duma,tikai nemācos] hah.
uun psihes bioloģiskajos pamatos eksāmenā pie tās pašas Dūkas k-dzes saņēmu varenu 4,taču galā iesmērēja man 6nieku.Kas ar nav nemaz tik slikti,ņemot vērā to,ka par šīs lekcijas tēmām mana intuīcija un nojautas zin vairāk kā mans veselais saprāts..
Pie ģeneālās pasniedzējas,kura bij tik forša,ka mājasdarbu bija uzdevusi iepriekšējā vakarā,nolaidām normālu lažu.Pat tika izvirzīts dienas jautājums-ja jau šī saprātīgā sieviete mums pasniedz Vadības Teoriju un zin tik nenormāli daudz par vadības stiliem un ko tik vēl ne,tad kapēc viņa mūs kaut kādā veidā neorganizē?! Mūsu lekcijas atgādina kāmīšu būrītī Zoo veikalā: katrs dara ko grib,viens guļ,otrs stum māgā,trešais lien pie ceturtā un tā tālāk,plus vēl viens muļķis ar pirkstu ik pa laikam kādam iebaksta caur būra režģiem-bezjēdzīgā sieviete,kuru dēvē par pasniedzēju.bet tas taa..
shto isho.. a bij par to sākumu kkas sakāms,par mīlestību nr.2 Pāris dienas atpakaļ bij baigā doma,par to,ka "Ja tev viņš piedur,bet tu viņam galīgi nepiedur,tad nav jēgas desmit reizes skaitīt līdz viens." Vieglāk/pareizāk sakot- ja kādam nepatīc,tad nepatīc,ko tur vēl teikt? Un tur tiešām ir jāsaka-vari krāsoties cik vien gribi.. :D Man bij arī oponents,kuram te nav iespējas izpausties.Bet mans galvenais arguments ir tāds,ka kāda jēga likt sev izskatīties pēc muļķes?! Un tas par to,ka čist ir tādas doma,ka tgd zbis krāsošos utt,un iepatikšos? c'moon! Pat Enrike koncertā pasauca blondu čomu ar sievu un 13mit gadnieci,nevis garkājainu krāsoto blondīni! :D [šausmīgi labs arguments,manuprāt.Slavenības ir manā pusē,vismaz es cenšos lai tas tā izskatītos]
Slimoju ar dziesmu,kur vislabākais teksts ir : "When you see my face I hope it gives you hell, I hope it gives you hell When you walk my way I hope it gives you hell, I hope it gives you hell "
Varen uzmundrinoši.Un video ar ir sakarīgs. Vislabākais ir sākums.Nu līdz nenormālībai patīk kā mūziciņa salikta kopā ar mirkli kad šams noķer gaisa skūpstu. Un šodiena tagad arī liekas jauka,lai gan no rīta gan ne pa visam tā nelikās,un vakar ar ne,īstenībā jau vakar no rīta centos izspriedelēt,par ko esmu sodīta ar tik mazu gribasspēku un tik lielu slinkumu. Šitik lielā mērā apdalīt ar vienu un dāvāt tik daudz otra ir noziegums.Kā gan lai cilvēks spēj sakarīgi dzīvot? Visu nedēļu noplanēju pa māju,pāris naktis pamurgoju par parādiem,kuru jūtu kā vārītu olu deguma smaku.Bet atliek tik nedaudz palaist muļķi,kad sirdsapziņai apnīk čakarēties ar tik lielu slaistu. [that`s me] Kad jau tuvāk nāk nedēļas nogale un saproti ka nu ir dimbā,tad centies arvien vairāk pielikt pūles,lai ilgāk nedomātu par to kas sagaida pēc mīlīgajām pavasara brīvdienām.Tiesa gan,laikam esmu labi trenējusies un man tas labi sanāk. [vismaz kaut ko es māku] Lieldieniņas bij jaukas.Kā jau katru gadu.Š[Ž]ūpojāmies 3 stundas,lai odi negrauž pakausī.Un ar olām arī tauta sitās.Šogad saprāts ņema visroku un bija izdomāts,lai vinnētājiem visas uzvarētās olas nevajadzētu līdz vemšanai stumt māgā,tās tika sagrieztas rosolā. Galvenais Lieldienu moto ir pierīties līdz nemaņai,jo jāgaida vesels gads līdz atkal varēs dabūt mājās ceptus speķpīrāgus un bulciņas. [jā,ar to nu man ir noveicies] Brālītis cālītis atbrauca no sava karatē ar Maxsimā pirktu 40saņu dārgu medaļu un centās visiem ieskaidrot,ka dabujis 3šo vietu [laikam].Man pat liekas,ka viņam noticēja.Un par kukuli šams bija atvedis garšīgo maizīti,kurai laikam bij virsū sēdējis,jo bij vēl silta kā no krāsns ņemta pirms 2 dienām. Tā ar 7dien tika nolaista laža līdz pēdējam brīdim.Ja vien neskaita "smago" strādāšanu,kad es krauju preci un citi stāv un lasa priekšā pavadzīmi [itkā tas būtu kaut kas sarežģīts]. :D Tā jau nav ne vainas,man jau patīk jautra tauta.Vienīgais žēl,ka tumsā pirksti salsts,bet tā jau neko,ko ta nu sūdzēsies par darbu,par kuru nemaksā. [riktīgi sakarīgs teikums] Nu iet gulēt pus2vos un celties pus5cos nav forši,bet to jau tāpat visi zin.Pirmo reizi braucot ar vilcienu uz sasodīto Rīgu es atradu tik varen ērtu gulēšanas pozu,ka nogulēju no Pļaviņām līdz brīdim,kad mikrafonā viens iebļāva:"Rīga..Neatstājiet vagonos savas personiskās mantas.." Pirmdiena vēl viena laža.Māsa varone uz darbu aizgāja uz pāris stundām.Baigi sataisijos mācīties,bet apņemšanās pazuda ar katru sekundi vairāk un vairāk,kamēr aizmigu un pamodos ap 16tiem. Ar visu savu lielo tizlošanos tomēr uztaisiju ģeneoloģijas dzimtas koku,lai 2dien varētu kārtot eksāmenu pie Dūkas-kūkas bioloģijā.Izpētiju kurš ir pie vainas,ka man ir brūnas acis,latvijas pelēkie mati [domāta orģinālā krāsa-kā mana māsa teica],īsi pirksti un muzikālā dzirde. Ja nu kādam interese-tad viss labais man no tēta [protams]- t.i. muzikālā dzirde. Ā,nu gan sameloju [shame]- brūnās acis no mammas.Jā un par to man prieks,ka man ir brūnas acis.Nevis suņa krāsā,nevis pelēkzaļas vai zilas,bet brūnas. [lepnums par sevi un savu mātes līnijas ģeneoloģiju,kur radusies šī vienreizējā pazīme] Vēl vakarā [nē,naktī,jo vakaram stundu par maz] paspēju izlasīt šo to psiholoģijā.Bij no rīta jaaizvelkas nokārtot ieskaite [bij tāda cerībiņa dabūt 7,lai nav jākārto exsāmens],bet nu kad mana mācīšanās sāka līdzināties diognāli lasītiem vārdiem un pirksta vilkšanai pa papīru,sapratu,ka tomēr būs jāziedo nākamnedēļas 3dienas rīts un jāraxsta exsāmens. Nē nu ieskaiti jau es šodien rakstiju,bet nu noteikti ne uz 7.Bet ko nu padarīs.Nevar jau visu laiku gribēt brīvdienas. Bioloģija man galīgi nepatika.Mēs gan izdomājām kā sazināsimies,lai uzzinātu kas otram uz papīra,bet nu tur bij tādi suņu murgi,ka atkāpās pat mana cilvēcīgā intuīcija un ļāva izmeiģināt savu veiksmi manam saprātam. [kurša gan bioloģijā nekad neko nav zinājis] Šovakar smaidīgā pasniedzēja solija atsūtīt psiholoģijas kontorldarba atzīmi,bet nu es jau plānotājā ievilktu eksāmena laiku,tā ka cerības neloloju. [tikai pirkstus krustā vēl līdz vakaram turēšu. X] Un eksāmena laikā Dūka-kūka savā šarmantajā un saldajā balsī teica,ka 4dien atsūtīs rezultātus. Cerams,ka viņai patika mans ģeneoloģijas koks.Varena ņemšanās tomēr tur bij.Tiesa gan,es tur paņēmu tikai tuvāko radu loku,tādejādi samazinot cilvēku skaitu vismaz uz pusi,ja ne vairāk..[bet kurš gan skaita]. Tā kā ir arī ģeneāli pasniedzēji,kuri semināram uzdoto atsūta tikai iepriekšējā dienā,tad jāsāk kaut kas darīt. [25 lapas angliski ar burvīgu iespēju izlasīt,iztulkot un atbildēt uz jautājumiem]..labi pārspīlēju,man jālasa tikai 4ras. Grupu darbs ir forša lieta.Bet nu tas tāpat nav gluži tas pats,kas zvilnēšana un ēšana..
Šodiena ir tīri pieņemama diena,lai domātu par to,kā reāli es jūtos uz visa apkārtējā fona.Un tad nu es nolēmu,ka iet normāli [tāds pierasts garīgais un fiziskais stāvoklis,kuru savādāk nespēju apzīmēt kā ar-normāli]. Cik jau no vidēji cilvēks spēj ŠĀDOS apstākļos iekš Latvijas justies [šorīt atcerējos,ka sāku jau piemirst ikdienas sarunās pieminēt vārdus-krīze.Laikam drīz tautieši sāks domāt,ka mitinos uz citas planētas,jo KĀ GAN VAR AIZMIRST PAR KRĪZI?!]. Apkārtējo bezcerība un nolemtība [esmu novērojusi,ka daudzi ir atmetuši ticību mūžigai dzīvei un nemirstībai,lai gan ir vēl pāris optimisti] mani ietekmē diezgan negatīvi un es sāku uzskatīt,ka viņi vnk visi ir idioti. Pavasaris man liek aizdomāties tikai par to kā dārznieks laistīs puķes 101x dienā un kad viņam tas apniks,tad iespējams viņš meklēs vieglāko ceļu un pakārsies dārza šļūtenē[vecs joks,bet atkāroties jau var]. Un vispār brīvdienās es jūtos kā nepelnīti ieguvusi atvaļinājumu,kuru esmu jau izmatojusi tajās reizēs,kad citi sadzeras gribasspēku un velk savas ...... uz skolu,bet es nē.[man vnk neviens vēl nav piedāvājis to gribasspēku.] Mana pēdējā laika mokošokā problēma ir tas,ka esmu atklājusi vietu,kur ir iespējams grādīgo dziru iegādāties par velti [skaudiet mani tauta] [visiem taču saprotams,ka šajos krīzes apstākļos tā ir laba ziņa].Bet nu sekos nožēla...man patiesībā pietiek ar paskatīšanos uz pudeli,lai saprastu,ka nav nekāda prieka viņu tukšot [kaut kāds trakums,mammu,vai ne?! :D]. Sāku apsvērt domu,ka miega rūķitis vai zobu feja pa nakti mani miegā ir nokodējuši vai arī vienkārši es sāku pieaugt un saprotu,ka TAS [ļaunuma sakne,velna dzira,da vienalga..] ir tikai lētākais stresa noņemšanas veids..bet es drīzāk nosveros uz to pirmo. Vispār man sāk kļūt arvien interesantāk deldēt pirksteļus un rakstīt saz cik garu monologu. Pilnīgi jūtu kā prieks ielīst sirdī. [kā ta,kā ta.]
Sēžu uz mana ideālā balkona,kurš jau ento gadu solās tapt pabeigts,bet apstājies tik tāl,kā man patīk, un sapņoju par mūžīgu vasaru,kura nekad nepienāks.
Nevaru pieķerties sākt lasīt Laķa Socioloģijas grāmateli,kurai,kā izteicās mans burvelīgais brālis, ir daudz lielāki burti un ir 5reiz plānāka kā jebkura Harija Potera grāmata.
Loģiski,ja man būtu,lai nokārtotu kaut kādu ieskaiti, jālasa visas tās bezjēdzīgās Harija Potera grāmatas,es drīzāk labprātīgi piedāvātos kļūt par trīnīšu māti.
Šonakt murgoju par nenokārtotiem parādiem skolā,un tapēc nolēmu beiedzot ķerties klāt pie grāmatām,lai tādi mani nepienāktu arī dzīvē. Lai gan ir tikai sestā brīvā diena,mani jau sāk mocīt murgi. Tas laikam ir saistīts ar 11.to klasi,kad otrajam semestrim tuvojoties nobeigumam,Rūta vēl braši staigāja ar 13 parādiem un vienu pārcelšanas eksāmenu ķīmijā. Tas gan bij suņu murgs.Vot tad ir jāsajūk prātā,katru nakti murgoju.Man laikam piemīt sirdsapziņa.Un tagad pat pie mazākās iespējamības,ka atkal kaut kas uz to pusi varētu atkārtoties, sirdsapziņa mani traumē nepārtraukti,neņemot brīvdienas un pusdienu pārtraukumus.
Neskaitot šodienu man vēl ir veselas 5 diena,lai izbaudītu dzīvošanas burvību tās patiesajā nozīmē. Tas būtu-bez pienākumiem,bez naudas tērēšanas.Cik labi tomēr apzināties,ka nav jādomā ko ēst vakariņās un vai nav jāiet uz veikalu iepirkt dienišķo maizi vai vēl sazin ko.Un par naudu vispār nerunājot,lai gan protams vēl pastāv fakts,ka šā vai tā par dzīvokli Rīgā jāmaksā,neatkarīgi cik dienas mēnesī tur pavadu.
Manā pārsvarā bezgaumīgajā mūzikas listā sāka skanēt In the box-īsais dzīves ceļš.Patīk domāt,kad nav noteikts par ko jādomā.
Šorīt ieieju draudzīgākajā portālā,kuru mēdzu izmantot,un ieraugu,ka viens manijaks spēlējis ar manām olām [žēl,ka esmu meitene,savādāk būtu varens joks] tik reizes kaujas,ka visu esmu pakāsusi. Cik gan cilvēkam maz vajag līdz laimei,gan jau jutās varen apmierināts atstājot meiteni bez olām vienīgajā reizē gadā,kad viņai tās ir iespējams dabūt.Cītīgāk ieskaitoties bildē sapratu,ka to manijakālo čalīti jau esmu kaut kur manijusi un tad atcerējos,ka tas pats tipiņš kāvās ar manu iedomu peli,kur dzīvo draugiem el vē āfrikā. Sākumā gan laikam šams bij vinnējis,ko gan var gribēt dinozaurs,vai kas tas tāds zaļais ir,kaujas ar mazu 8ņus gadus vecu pelīti pateikt kaut kādu tizlu tostu brālēna kāzās?! Bet kad es šamējo biju izaicinājusi uz kaut kādām kaujām Japānā,kur gan arī bija saistība ar valodu,tad es ar varenu prieku uzvarēju un ieguvu 2rei lielāku naudas summu kā viņš bija dabujis no manis.
Un tad es šodien secināju,ka ir gan tie vīrieši varen atriebīga tauta..
