Tas, kas padara mani par mani:- bakalauru psiholoģijā ieguvu 21 gadu vecumā,
- negaršo sarkanas lietas,
- apeju visam, kas nepatīk,
- paniskas bailes no suņiem,
- tracina hiperaktivitāte,
- kaitina pulksteņa tikšķēšana,
- ir mašīna, bet nav tiesības,
- varu palīdzēt citiem, bet ne sev,
- mīļākā krāsa ir sarkana,
- ja ir gari nagi - tātad iemīlējusies,
- patīk spēlēt klavieres,
- ir savs dusmīgais klavieru skaņdarbs,
- tirinu kāju, kad kaut kas nepatīk,
- patstāvīgi aizmirstu objektiem un subjektiem nosaukumus,
- bieži neizrādu emocijas,
- patīk,kad "priekšā lasa piena paku" un uzskatu, ka tas ļoti daudz palīdz,
klausos latviešu hip hopu,- ja nebūtu mūzikas, es nenomirtu, iespējams pat nepamanītu, ka tādas nav,
- skolā patika algebra, patika rakstīt rūtiņu kladēs,
- neciešu, ja manu vārdu lieto deminutīvā,
- pateikšu visu ko domāju, melot nemāku un noklusēt nav vērts,
- mēdzu runāt par sevi vīriešu dzimtā, piedevām otrajā vai trešajā personā,
- nevaru ieēst, ja ir slikts garastāvoklis,
- ironija un sarkasms ir kā melodija manām ausīm,
- cenzūru neievēroju parasti tikai sliktā garastāvoklī, pārējā laikā es cenšos censties,
- nevaru lepoties ar labu atmiņu, galīgi nē,
- mana ik rīta doma ir: "Un nelabumu, kas tik bieži mani pārņem, nevar iznīdēt kā nevar palidot bez spārniem"
- vienmēr galvā rakstu stāstus,
- būt vēl.
