Stulbi ir tad, kad gribas rakstīt, bet nav par ko. Un tad nu Tu tupi blenz ekrānā vai uz saviem daudzsološajiem, nosalušajiem roku knaģeļiem, kuri gatavi šajā pašā mirklī uzdrukāt kādu kriminālromāna pirmo daļu, par ko Tev vientuļās un bezcerīgās jaunās māmiņas būs gatavas cept kūkas, jo cik gan patīkami ir, lasot grāmatu, atrast atbalstu tajā, ka vīrieši ir cūkas, nevis Tu esi muļķe ar bērnu. Un par nopelnīto naudiņu, Tu varētu sapirkt tik daudz apreibinošo dzērienu, ka otrā grāmata tā arī nekad netaptu un tās pašas māmiņas Tevi pilntiesīgi drīkstētu sākt nicināt, gluži tāpat kā tos necienīgos un glupos cūkas, kuru dēļ viņas ir vienas ar savām debesu dāvanām.
Pēkšņi vienā sasodīti aukstā sestdienas pēcpusdienā sanāca sadusmoties un pasaule mani nomāca. Palika dusmīgi. Jāklausās Edavārdi-nedomāt daudzas jo daudzas reizes. Bet ak Tu nelaime-sanāk sadusmoties,ka jāpārslēdz dziesma atkal no jauna uz sākumu.
