Skatos multeni par Vinniju Pūku.Man ļoti patīk.Tik nesamaitāti jauka un piemīlīga.Tāda patiesa.Tagad es gribu redzēt visas iespējāmās multfilmas par visiem šiem mazajiem mīlīgajiem radījumiem.
Pagājušajā gadā mamma man uz ziemīšiem uzdāvināja grāmatiņu par Pūku.tiešām patīk.
Tie visi joki un viss,viss...foršs.
Skatīšos tālāk un priecāšos.izbaudīšu to jaukumu ko sajūtu.
sestdiena, 2010. gada 27. februāris
Ko stāvi?Apsēdies, būs vieglāk stāvēt.
Pagājusi vēl viena pilnīgi degradējoša diena.Galīga un pilnīga nulle.Vienīgais sakarīgais,ko esmu izdarijusi,ir nomainijusi bloga izskatu.Ak jā,vēl es biju pat izgājusi ārā no mājas.Tas jau ir kaut kas ievērības cienīgs.Un pat pamodos es jau 9njos no rīta.Bet tā diena pagāja kā viena minūte.Pilnīgs vājprāts.
Rīt esmu nolēmusi iziet ārā līdz veikalam,gribu nopirkt maizi un vbt vēl kko sakarīgu.
Vispār priecājos par vispārējo pastāvēšanu pēdējās divas dienas.Tā sacīt jāsaka-esmu gandrīz vai mierā ar visu,sev tuvāko,apkārt pastāvošo kārtību.
Tikko ieraudziju bildi,kur nofočēts uzraxts sniegā.Vienu tādu redzēju-ES tevi gaidīšu šeit. un bultiņa uz leju.tad tas likās mīļi,tieši uz valentīndienas laiku bija.Lai gan man visa tā padarīšana liekas salkana un uzspēlēta.bet tas teksts šķita tik neviltoti mīļš,pat nedaudz naivs.un tagad šķiet tāds kā turpinājums:Meitene,kas stopēja uz Api!Meiģini vēlreiz!;) Baltais Golfs!.. smieklīgi jau itkā.Un ja reāli tā kāds grib samkelēt meiteni,tas tas šķiet no sirds mīļi un jauki.Bet ja tā ir atkal kāda reklāma,tad fuj nokaunās.Tā jau visiem ir mirusi patiesas mīlestības ilūzijas,kur nu vēl sirsnīga un īsta romantika.Ar kkādu tizlu reklāmas meiģinājumu, vispārējo apziņu vēl vairāk padarīs racionālu un prastu.Kaitina.
Protams,ģeneāli jau tie reklādevēji un visi tie pārējie ķēmi.To nu nevar noliegt.Bet tomēr žēl,ka nākas kko zaudēt katram no mums, lai ieraugot kreatīvu reklāmas ideju, varētu teikt- o,labs.Nevarētu taču vēl jo projām turpināt ticēt tādai patiesai sirsnībai un romantikai,ja redzot lielu uzraxstu sniegā teiktu- superīga reklāma!ģeneāla ideja! Doma taču tāda ir-spekulēt uz jūtām.riebīgi.Pienāks brīdis,kad vairs nebūs uz kā spekulēt.Jo cilvēki atkodīs ātrāk reklāmas ideju un zemtekstu nekā tai būs beigusies uzņemšana,darboņi beiguši rakt meteorīta bedri vai zīmēt sniegā romatiskus tekstus.
Tagad man sāk jukt burti vietām un garumzīmes jūk ar enter.Tas nav forši.
Garastāvoklis nekāds.Šodien sapratu,ka man nepatīk kā krieviski skan-pietrūksti.Izdzirdot to vārdu,man uzreiz galvā skan-tu man nepietiec.Nu kā tā var.
Rīt esmu nolēmusi iziet ārā līdz veikalam,gribu nopirkt maizi un vbt vēl kko sakarīgu.
Vispār priecājos par vispārējo pastāvēšanu pēdējās divas dienas.Tā sacīt jāsaka-esmu gandrīz vai mierā ar visu,sev tuvāko,apkārt pastāvošo kārtību.
Tikko ieraudziju bildi,kur nofočēts uzraxts sniegā.Vienu tādu redzēju-ES tevi gaidīšu šeit. un bultiņa uz leju.tad tas likās mīļi,tieši uz valentīndienas laiku bija.Lai gan man visa tā padarīšana liekas salkana un uzspēlēta.bet tas teksts šķita tik neviltoti mīļš,pat nedaudz naivs.un tagad šķiet tāds kā turpinājums:Meitene,kas stopēja uz Api!Meiģini vēlreiz!;) Baltais Golfs!.. smieklīgi jau itkā.Un ja reāli tā kāds grib samkelēt meiteni,tas tas šķiet no sirds mīļi un jauki.Bet ja tā ir atkal kāda reklāma,tad fuj nokaunās.Tā jau visiem ir mirusi patiesas mīlestības ilūzijas,kur nu vēl sirsnīga un īsta romantika.Ar kkādu tizlu reklāmas meiģinājumu, vispārējo apziņu vēl vairāk padarīs racionālu un prastu.Kaitina.
Protams,ģeneāli jau tie reklādevēji un visi tie pārējie ķēmi.To nu nevar noliegt.Bet tomēr žēl,ka nākas kko zaudēt katram no mums, lai ieraugot kreatīvu reklāmas ideju, varētu teikt- o,labs.Nevarētu taču vēl jo projām turpināt ticēt tādai patiesai sirsnībai un romantikai,ja redzot lielu uzraxstu sniegā teiktu- superīga reklāma!ģeneāla ideja! Doma taču tāda ir-spekulēt uz jūtām.riebīgi.Pienāks brīdis,kad vairs nebūs uz kā spekulēt.Jo cilvēki atkodīs ātrāk reklāmas ideju un zemtekstu nekā tai būs beigusies uzņemšana,darboņi beiguši rakt meteorīta bedri vai zīmēt sniegā romatiskus tekstus.
Tagad man sāk jukt burti vietām un garumzīmes jūk ar enter.Tas nav forši.
Garastāvoklis nekāds.Šodien sapratu,ka man nepatīk kā krieviski skan-pietrūksti.Izdzirdot to vārdu,man uzreiz galvā skan-tu man nepietiec.Nu kā tā var.
ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris
Domā , ka sīpols ir vienīgais dārzenis , no kura raud ? Ar ķirbi pa seju esi kādreiz dabūjis ?
Vēl ir tā pati diena,kas bija no rīta.Tātad ir šodiena.Āj,šodiena bij jocīga.
Autobuss itkā kavējās,bet īstenībā izrādās,ka nekavējās.Vnk bija nomaskējies par neko.Piebrauca kā nekas,apstājās ne tajā pieturā,sāka braukt,un tad tik maita uzlika skrejošo zīmīti,ka manējais autiņš. Tīri aiz refleksiem paskrēju,un šis apstājās.Prieciņš jau tomēr vismaz kaut kāds.Un vispār es šodien biju galīgi viena,un beigās es sapratu, ka es nemaz nebiju viena.Man apkārt bija tik daudz cilvēku.Kaut kā dīvaini palikās.Nu tā,ka biju viena no savējiem,bet tajā pašā laikā ik pa brīdim kāds pienāca,kaut ko pajautāt un viskko tā. Galvenais ir tas,ka es spēju būt viena.Man nav vajadzīgi cilvēki.Un patiesībā,esot viena es pat varu vairāl izturēt.Biju uz visām lekcijām.Jā.
Vēl es priecājos,par to ka šodienu labi nodzīvoju.Tā kā biju vēlējusies.Speciāli iekārotju tā,lai vakarā būtu jāiet vēl īsā pastaigā.Uz centru un atpakaļ.Un man pat patika.Izgāju no mājas tādā steigā,ka pat aizmirsu par savu parasto nīgrumu,negribēšanu un pasivitāti.Priecīga biju satikt Ņieni kaut uz 5min. :D Man jau patīk tomēr cilvēki daži,kā izrādās.Tikai mājās nākot pa Avoteni gan nedaudz saraustijos.Sākumā domāju,ka man ēna aiz muguras,bet ēna nespēj iet lēnāk un ātrāk aiz muguras un ēnas soļi neskan.Gandrīz visas Avotenes garumā aiz muguras tā arī nogāja tumši lieli soļi aiz muguras.Nepagriezos.Neapstājos.Nepaskatijos.Nepārbaudītas briesmas,bailes ir tikai ilūzija.Tas man der.
Tagad ir vakars un ir jāiet gulēt.Miegs nenāk,bet Māsa jau guļ un tomēr jau traucē gaisma un klaviatūras skrebelēšana.
Principā šodiena ir laba.Patīk būt.
Autobuss itkā kavējās,bet īstenībā izrādās,ka nekavējās.Vnk bija nomaskējies par neko.Piebrauca kā nekas,apstājās ne tajā pieturā,sāka braukt,un tad tik maita uzlika skrejošo zīmīti,ka manējais autiņš. Tīri aiz refleksiem paskrēju,un šis apstājās.Prieciņš jau tomēr vismaz kaut kāds.Un vispār es šodien biju galīgi viena,un beigās es sapratu, ka es nemaz nebiju viena.Man apkārt bija tik daudz cilvēku.Kaut kā dīvaini palikās.Nu tā,ka biju viena no savējiem,bet tajā pašā laikā ik pa brīdim kāds pienāca,kaut ko pajautāt un viskko tā. Galvenais ir tas,ka es spēju būt viena.Man nav vajadzīgi cilvēki.Un patiesībā,esot viena es pat varu vairāl izturēt.Biju uz visām lekcijām.Jā.
Vēl es priecājos,par to ka šodienu labi nodzīvoju.Tā kā biju vēlējusies.Speciāli iekārotju tā,lai vakarā būtu jāiet vēl īsā pastaigā.Uz centru un atpakaļ.Un man pat patika.Izgāju no mājas tādā steigā,ka pat aizmirsu par savu parasto nīgrumu,negribēšanu un pasivitāti.Priecīga biju satikt Ņieni kaut uz 5min. :D Man jau patīk tomēr cilvēki daži,kā izrādās.Tikai mājās nākot pa Avoteni gan nedaudz saraustijos.Sākumā domāju,ka man ēna aiz muguras,bet ēna nespēj iet lēnāk un ātrāk aiz muguras un ēnas soļi neskan.Gandrīz visas Avotenes garumā aiz muguras tā arī nogāja tumši lieli soļi aiz muguras.Nepagriezos.Neapstājos.Nepaskatijos.Nepārbaudītas briesmas,bailes ir tikai ilūzija.Tas man der.
Tagad ir vakars un ir jāiet gulēt.Miegs nenāk,bet Māsa jau guļ un tomēr jau traucē gaisma un klaviatūras skrebelēšana.
Principā šodiena ir laba.Patīk būt.
Ja izskatās vienkārši – būs sarežģīti. Ja izskatās sarežģīti būs nāvīgi grūti. /Mērfija likums/
Jap,Jap.
4dienas rīts.vēl 10minutes līdz iziešanai. Vēdres sāp.forši.Bet nu jāaizbrauc uz skolu.Tā jau pirmā lekcija nentiek,uz pārējām 4rām centīšos būt vismaz klāt.
Uz pēdējo lekciju vēl nekad neesmu bijusi,patiesībā šķiet tikai 1x esmu redzējusi vispār pasniedzēju,kura vada pēdējās divas lekcijas.Eh,sūdīgi man,sūdīgi mani.itkā jau tur nav īsti ko iekavēt.bet vienalga-vismaz gribasspēku un pacietību audzinātu.bet redz kā man nesanāk.ūdenspudeles jau somā,viss pārējais ar jau sagatavots.tā ka diena var tīri teorētiski sākties.ja vien vēders nesāpētu.bet nu nekas.
šodien no sirds centīšos mājās neparādīties ātrāk par pus7,tas nozīmētu,ka es esmu bijusi vismaz uz pēdējās lekcijas sākumu.vēl patom jāiet un centru lieni satikt.Patopsiholoģijas grāmatu gribu palasīt,man viņas nav,bet lienei gan ir.Bet varbūt man paveiksies un varēšu dabūt no māsas bibliotēkas,cerība muļķa mierinājums,un muļķības manī iekšā ir daudz.tā ka man ir tomēr par ko priecāties.jau sāku domāt kas šodien par dienu un kādas filmas vakarā rāda.laikam pat kkas tīri sakarīgs šodien ir.3dienas ir tādas bezcerīgas un neko lādzīgu nerāda pa tv,tajās dienās es varētu nošauties un pēctam augšāmcelties.nesaprotu kapēc tieši trešdienās ir jāliek kkādi idiotiski raidijumi vakaros.taču tam ir domāti 5dienas vakari,kad neviens to tv neskatās.galīgi cilvēki nedomā līdzi.jocīga tauta.
labi,jānosūta vēstule māsai un tad jau 4tais autobuss būs nākamā apsēšanās vieta. :D
4dienas rīts.vēl 10minutes līdz iziešanai. Vēdres sāp.forši.Bet nu jāaizbrauc uz skolu.Tā jau pirmā lekcija nentiek,uz pārējām 4rām centīšos būt vismaz klāt.
Uz pēdējo lekciju vēl nekad neesmu bijusi,patiesībā šķiet tikai 1x esmu redzējusi vispār pasniedzēju,kura vada pēdējās divas lekcijas.Eh,sūdīgi man,sūdīgi mani.itkā jau tur nav īsti ko iekavēt.bet vienalga-vismaz gribasspēku un pacietību audzinātu.bet redz kā man nesanāk.ūdenspudeles jau somā,viss pārējais ar jau sagatavots.tā ka diena var tīri teorētiski sākties.ja vien vēders nesāpētu.bet nu nekas.
šodien no sirds centīšos mājās neparādīties ātrāk par pus7,tas nozīmētu,ka es esmu bijusi vismaz uz pēdējās lekcijas sākumu.vēl patom jāiet un centru lieni satikt.Patopsiholoģijas grāmatu gribu palasīt,man viņas nav,bet lienei gan ir.Bet varbūt man paveiksies un varēšu dabūt no māsas bibliotēkas,cerība muļķa mierinājums,un muļķības manī iekšā ir daudz.tā ka man ir tomēr par ko priecāties.jau sāku domāt kas šodien par dienu un kādas filmas vakarā rāda.laikam pat kkas tīri sakarīgs šodien ir.3dienas ir tādas bezcerīgas un neko lādzīgu nerāda pa tv,tajās dienās es varētu nošauties un pēctam augšāmcelties.nesaprotu kapēc tieši trešdienās ir jāliek kkādi idiotiski raidijumi vakaros.taču tam ir domāti 5dienas vakari,kad neviens to tv neskatās.galīgi cilvēki nedomā līdzi.jocīga tauta.
labi,jānosūta vēstule māsai un tad jau 4tais autobuss būs nākamā apsēšanās vieta. :D
trešdiena, 2010. gada 24. februāris
Domā, ka viss ir iespējams? Pamēģi atvērt muti un pateikt ''P''
Sēžu pēc garas,bezjēdzīgas dienas zem segas un smagi domāju par visu kā kam būs būt.
daži slēdzieni jau ir nākuši,bet kaut kā grūti viss nākas.
Piemēram kursa darba rakstīšana. Nu es zinu,ka viņš ir jāraksta. Es tomēr tiku apmeklējusi pietiekami daudz lekcijas,lai saprastu,ka nu nevar izbraukt ar dažu lekciju apmeklējumu. Un pašā būtībā es saprotu,ka šogad tas kursa darbs ir pilnīgs pufelis un sūds. Vienkārši jāatreferē jau kāda gudra cilvēka sen pateiktais. Jāsavāc kopā vairāki tādi zajebisie izteicieni un visādas citas gudras fīčas uun volā- GOTAVS!
Bēēt tam pieķerties klāt.Obanā, cīīk grūti.
Tad vēl es sāku plānot savu akadēmisko dzīvi. Tobiš pārksatiju kur kas ir gaidāms un tamlīdzīgi. Mana pārbagātā skola diemžēl nav parūpējusies,lai mums laicīgi tiktu iedoti plānotāji.Gjau kā iepriekš iedos tad, kad tam plānotājam būs jāpāršķir 2-3 mēneši.Bet tas tā. Tapēc mana akadēmniskās dzīves plānošana ir sarežģita. Bet to es centos risināt,nosūtot Kristīnei glaimojošu sms un atgādinājumu,ka viņa nelaimīgā kārtā izpļāpājās,ka viņai ir lieks plānotājs plauktā. Tā,ka nākamnedēļ sākšu arī reāli savu dzīvi kārtot,plus vēl satikšu smaidīgo meiteni.patīk šī mana ģeneālā doma.
Vēl man bija secinājumi par vispārējo pastāvēšanu un tamlidzīgi. Patiesībā esmu kļuvusi par nesaprātīgi nosvērtu būtni,tās visļaunākajā izpratnē un nozīmē. Tobiš man ir pilnīgi piekāst un esmu diezgan lielā pohujā par daudz ko. Mana vispārējā dzīve grozās pagaidām ap kursa darbu. Kura pieminēšana manī nespēj izraisīt nevienu lieku sirdspukstu, valodas raustīšanu vai ausu aizbāšanu. Nu tak izdarīšu,būs labi. Vēl es zinu,ka esmu kļuvusi kaut kādā jel veidā produktīvāka savā ikdienā. Es kaut ko daru.Neguļu visu dienu. Praktiski guļu es maz.Nu salīdzinoši. TV arī tik daudz neskatos. Lasu, klausos mūziciņu,dažreiz kāda filma. Plus vēl arī kaut ko adu. Bet reizēm adīšana mani notracina. Mani laikam tāpat kā dzīvē kaitina,kuri nediršs pretī,tā arī ar adīšanu-ja man nesanāk,tad nekas jau nenotiek. Gluži vienkārši man nesanāk tā kā es gribu. Tad es metu nost ar cerību,ka kaut kad gan jau man sanāks,vai arī man kritīsies mana prasību skala pret sevis meistaroto.
Vēl pirms pāris dienām draugos redzēju paziņas superīgās pārmaiņas. Divus gadus neesmu to meiteni redzējusi un tagad divās bildēs,viņu ieraugot vnk elpa aizraujas.JĀ,man skauž!JĀ,es arī gribu būt tieva un skaista.JĀ,man pietrūkst gribasspēka.Bet es gribu un man vajag!JĀ! Un tagad es esmu uzsēdusies uz tāda kā gruža,nē pat nezinu uz kā.Man nav besis,tā ka es saku-es arī tā gribu,pīkstu un gaidu ka kkas pēkšņi pilnīgi, kā rožā pīle pa debesīm lidos,tā kaut kas ar mani notiks un mainīsies.Vienkārši,man kaut kā pietrūkst....Man ir motivācija.man gribas būt savādākai.man gribas justies labi,ērti,patīkami.man gribas justies patiktai..bet nezinu.man ir apņemšanās.un es centīšo no rītdienas to pildīt.vienkārši man gribas justies labi.jā.
Nevarēju nepamanīt,ka šodien nežēlīgi daudz lietoju burtu "es" kombināciju un vēl arī "man".Tas laikam tapēc,ka rakstu ar mērķi ievest tieši sevī kaut kādu skaidrību.Tā teikt dzīvīti sakārtot.žēl,ka nav kā dziesmā par zāļu skpīti,kur ir tikai 3 lietas. Te ir pāārāk daudz lietu un mietu.
sāku just,ka atkal ieeju manvissirvienalga un manpohuj posmā. Kur pārāk bieži ir tādas pārejas no izdziedātiem- i like un -ej dīrst.
man skaidrs ir mērķis un es uz to eju.GribuJustiesLabi.
I Like.
daži slēdzieni jau ir nākuši,bet kaut kā grūti viss nākas.
Piemēram kursa darba rakstīšana. Nu es zinu,ka viņš ir jāraksta. Es tomēr tiku apmeklējusi pietiekami daudz lekcijas,lai saprastu,ka nu nevar izbraukt ar dažu lekciju apmeklējumu. Un pašā būtībā es saprotu,ka šogad tas kursa darbs ir pilnīgs pufelis un sūds. Vienkārši jāatreferē jau kāda gudra cilvēka sen pateiktais. Jāsavāc kopā vairāki tādi zajebisie izteicieni un visādas citas gudras fīčas uun volā- GOTAVS!
Bēēt tam pieķerties klāt.Obanā, cīīk grūti.
Tad vēl es sāku plānot savu akadēmisko dzīvi. Tobiš pārksatiju kur kas ir gaidāms un tamlīdzīgi. Mana pārbagātā skola diemžēl nav parūpējusies,lai mums laicīgi tiktu iedoti plānotāji.Gjau kā iepriekš iedos tad, kad tam plānotājam būs jāpāršķir 2-3 mēneši.Bet tas tā. Tapēc mana akadēmniskās dzīves plānošana ir sarežģita. Bet to es centos risināt,nosūtot Kristīnei glaimojošu sms un atgādinājumu,ka viņa nelaimīgā kārtā izpļāpājās,ka viņai ir lieks plānotājs plauktā. Tā,ka nākamnedēļ sākšu arī reāli savu dzīvi kārtot,plus vēl satikšu smaidīgo meiteni.patīk šī mana ģeneālā doma.
Vēl man bija secinājumi par vispārējo pastāvēšanu un tamlidzīgi. Patiesībā esmu kļuvusi par nesaprātīgi nosvērtu būtni,tās visļaunākajā izpratnē un nozīmē. Tobiš man ir pilnīgi piekāst un esmu diezgan lielā pohujā par daudz ko. Mana vispārējā dzīve grozās pagaidām ap kursa darbu. Kura pieminēšana manī nespēj izraisīt nevienu lieku sirdspukstu, valodas raustīšanu vai ausu aizbāšanu. Nu tak izdarīšu,būs labi. Vēl es zinu,ka esmu kļuvusi kaut kādā jel veidā produktīvāka savā ikdienā. Es kaut ko daru.Neguļu visu dienu. Praktiski guļu es maz.Nu salīdzinoši. TV arī tik daudz neskatos. Lasu, klausos mūziciņu,dažreiz kāda filma. Plus vēl arī kaut ko adu. Bet reizēm adīšana mani notracina. Mani laikam tāpat kā dzīvē kaitina,kuri nediršs pretī,tā arī ar adīšanu-ja man nesanāk,tad nekas jau nenotiek. Gluži vienkārši man nesanāk tā kā es gribu. Tad es metu nost ar cerību,ka kaut kad gan jau man sanāks,vai arī man kritīsies mana prasību skala pret sevis meistaroto.
Vēl pirms pāris dienām draugos redzēju paziņas superīgās pārmaiņas. Divus gadus neesmu to meiteni redzējusi un tagad divās bildēs,viņu ieraugot vnk elpa aizraujas.JĀ,man skauž!JĀ,es arī gribu būt tieva un skaista.JĀ,man pietrūkst gribasspēka.Bet es gribu un man vajag!JĀ! Un tagad es esmu uzsēdusies uz tāda kā gruža,nē pat nezinu uz kā.Man nav besis,tā ka es saku-es arī tā gribu,pīkstu un gaidu ka kkas pēkšņi pilnīgi, kā rožā pīle pa debesīm lidos,tā kaut kas ar mani notiks un mainīsies.Vienkārši,man kaut kā pietrūkst....Man ir motivācija.man gribas būt savādākai.man gribas justies labi,ērti,patīkami.man gribas justies patiktai..bet nezinu.man ir apņemšanās.un es centīšo no rītdienas to pildīt.vienkārši man gribas justies labi.jā.
Nevarēju nepamanīt,ka šodien nežēlīgi daudz lietoju burtu "es" kombināciju un vēl arī "man".Tas laikam tapēc,ka rakstu ar mērķi ievest tieši sevī kaut kādu skaidrību.Tā teikt dzīvīti sakārtot.žēl,ka nav kā dziesmā par zāļu skpīti,kur ir tikai 3 lietas. Te ir pāārāk daudz lietu un mietu.
sāku just,ka atkal ieeju manvissirvienalga un manpohuj posmā. Kur pārāk bieži ir tādas pārejas no izdziedātiem- i like un -ej dīrst.
man skaidrs ir mērķis un es uz to eju.GribuJustiesLabi.
I Like.
Abonēt:
Ziņas (Atom)