dziives jeega pazaudeeta-nav veel jo projaam atrasta.

Reaali normaali shodien mani Evita piechakareeja- tad kad es gribeeju iet aaraa(sauliite spiid,putninji chivina,vnk idille) ,tad evitai bija jaapuceejas. Un kad paliek galiigi debiils laiks, tad evita ir gatava doties aaraa. izmetaam mazu loku pa bezgala plashaajaam mazpilseetas aareem un devaamies taisnaa (burtiski un visaadaa citaadaa zinjaa taisni) celjaa no rimchika pie manis.

Veel pirmstam es sapratu, ka mani shodien ir aplaimojusi tik liela laime kaa suudu mushu svaigas sunja izkaarnijumi. Starp rimii nebeidzamajaam alus pudelju rindaam un chipshu kaudzeem sastapu tik neveelamus cilveekus, cik vien manaa muuzhaa kaads tik ljoti taads var kljuut. [nu reaali pa shiem gadiem tas ir kljuvis diezgan smags kliinisks sleedziens-apzheelot nedriikst noshaut-komatu lieku katru dienu citaa vietaa.] Un kad veiksmiigaa kaartaa biju izlaviereejusi starp kakjubariibas un svechu rindaam tik preciizi,lai veel ar labu garastaavokli dotos maajupceljaa. Tad klusiibaa priecaajos par savu veiksmiNeveiksmee.

Ar evitu forshi pateerzeejaam pie cepumiem un teejas kruuzes (lasiit:uudenspiipes un alus) un tad nenormaali uzbaazhoties devos liidzi evitai uz vinjas mitekli. Uz jautaajumu-nevienam neteiksi ka ej projaam? atbildeeju- to neviens taapat nepamaniis. [reaali normaala dziives atskaarsme,ka visiem ir pilniigi poh*j par mani] Un tad sekoja turpinaajums manam rimchika piedziivojumam- mana veiksmeNeveiksmee kljuva par Neveiksmi kvadraataa.Bet tas jau ir cits staasts.Knapi notureejos lai pa visu ielu nenobljautos- nee nu Ruuta,**** kaa tev shodien veicas!!! Kkad es par to normaali veel padomaashu. Taa man kkaada beerniibas trauma. (tagad liekas smiekliigi,bet patiesiibaa domaaju to pilnaa nopietniibaa) Ir ir man kkaada postraumatiskaa patalogjija. (reaali taada vaardu savienojuma vispaar nav.bet izklausaas gudri,ne?!)

Pilniigi netiishaam sanaaca redzeet "Izlaushanaas" pirmspeedeejo seeriju. Evitas maasa izstaastija visa seriaala beigas un tagad es izjuutu pilniigu dziives piepildiijumu. (juutu kaa tas iepluust manaa paruukaa un paarveersh manas smadzenes cukuraa) Bet reaali jutos viilusies, uzzinot ka tam sasodiitajam seriaalam ir tikai 4ras sezonas! 4ras! tikai! man bija licies ka vinjsh ofic ir vismaz tik garsh kaa "draugi" (visi zin ka tam bija 10mit sezonas,kuru uznjeema 11mit gadus) vai arii kaa "amulets" (atka visi zin,ka tam ir 8njas sezonas,nezinu cik ilgi uznjeema,nebiju klaat). Bet nuu enijvej- labas beigas liekas tam seriaalam.svariigaakais arii ir redzeet saakumu un beigas, ko godbijiigi pashai negribot buushu izdarijusi arii shajaa gadijumaa. Tad var redzeet cik radoshi un maakslinieciksi esteetiski ir seriaala veidotaaji. Pilniigu suudu tikko uzrakstiju.vairs nav ko teikt.

evita skataas pokeru un smejas par speeleetaaju vaardiem.nu vai arii par kko citu.
vienam ir nikneims "ljaunaa zivs". cjamoon people- where we are going?! [tagad dzirdu sevii skanam- we are going down.]

if your heart was really broken, you'd be dead. So shut up.

Es tikko sarunājos ar kaut kādu nezināmas izcelsmes čali,
kurš jautāja: r u beautiful?
Savā pašpietiekamībā viņam atļāvos pajautāt- kas liek izskatīties skaistai?
uz ko bija viennozīmīga atbilde: boobs. i like boobs.
mana atbilde bija racionāla un izsmeļoša: i see.
Ar to arī beidzās bezgala garā un saturiskā ziņā vispiepildītākā saruna šodien.

Nesen iedomājos, ka man gribas lai saule spīd visu visu laiku, nu tā no tiesas- never ending sunshining. Forša sajūta tad rodas.

Šodien atkal no rīta vecākiem bija svarīgas,neatrisinātas problēmas, kuras vajadzēja ar mani apspriest tieši pirms astoņiem no rīta. Kas izsklausijās aptuveni tā: ir vienalga vai e-pastā ir lielie vai mazie burti?kādi burti ir manam e-pastam?Kā tev iet ar kursadarbu? Tu atceries, ka tev 12tos ir pie friziera? Tu vēl necelsies?
-ibio rio. astoņi no rīta. Pie friziera varu aiziet pa 15 minūtēm. Ko pie velna es tur darītu gandrīz 4 stundas agrāk?

Šodien firizierei galīgi nebija garastāvokļa. Viņa vispār nerunāja. man patika. Tikai pajautāja ko es gribu un tas viss. Ā, vēl beigās naudu paprasija un izstāsija, ka lai liekot maskas un turot 20 minūtes, ja gribot lai ātrāk čirkas iziet ārā. nu dien neviena lieka vārda nepateica. toties saturīgi runāja.
Un tagad es esmu priecīga un varen apmierināta ar savu jauno parūku. Ejopt mājās, protams, mani aplaimoja telefona zvans no manas sieviešu dzimuma radītājas. Kuras jautājumi mani vairs nepārsteidz: Nogriezi matus? (nē,paskatijos uz firzieri un nācu mājās,šodien nav matugriešanas diena) Daudz nogriezi? (nu kā to ņem, 5 metri no papēžiem līdz viduklim ir daudz?) Īsi tagad mati? (2mm ir īsi vai gari?)
Bet nu enijvej, saulīte ideāla, debīlas bedres un mūzika. what can makes day better?- 9 starpeksāmenā! hah.saņemiet nūģi.

Mans kursabiedrs atvadoties teica- labi,čau antropoloģe. Pat nedaudz atļāvos sajusties gudra. Briesmīgi priecīga biju kad uzzināju atzīmi. (nu apmēram tā līdz vemšanai)

Vakar sāku kalsuīties European Hit Radio, kuru izvēlējos, jo uzrādijās ka tur skanot Hip-hop/Rap un kas tur vēl. Pagaidām esmu dzirdējusi tikai tos "kas tur vēl". Bet nekas,pārmaiņas vajag. Šodien pārāk bieži un uzkrītoši dzirdu Ellačkas balstiņu iekš EHR. Konkrētāk: reklāma par kkādu koledžu. Visvairāk man patīk kā viņa saka: "Es izvēlos Latvijas Biznesa koledžu!Tiekamies starpbrīžos!" Nākošo reizi kā dzirdēšu to reklāmu, pierakstīšu nosaukumu pareizi un sameklēšu kur viņa atrodas, precizēšu starpbrīžu laikus un iešu neuzkrītoši vērot, ko Ella dara starpbrīžos. Un ja saņemšos, tad varbūt palūgšu atogrāfu.

No rīta kā paodos, tā pirmā dziesma EHR skanēja Keri Hilson- i like. Un tagad viņa skan atkal. Bij licies, ka man tā dziesma ir noriebusies, bet šodien viņa man patīk atkal no jauna.

Nākot mājās no friziera sapratu, ka man vajag kaut ko, lai būtu iemesls iet ārā- suni (tādu kurš ir jāvadā pie siksniņas, nevis tādus kādi ir mums mājās) vai bērnu ratiņos (ne obligāti savējo, precīzāk-ieteicams,ne savējo), vai vēl kaut ko ar ko iet garās foršās pastaigās pa mazo bedri. Jo man nepatīk, nē es vienkārši nemāku, staigāt viena pati tāpat vien- just 4 fun.

ir pagājušas astoņas stundas kopš esmu nomodā un šī ir tikai 197639x kad pieminēšu savu kursadarbu. Reāla mana dzīves problēma. Kurai šodien vēl neesmu pieskārusies, ja neskaita visu materiālu noslēpšanu zem segas un grāmatu nomešanu zemē.

Mamma šodien izrādija reālu sarūgtinājumu, kad uzzināja ka māsa (un ja man neveiksies ar kursadarbu,tad arī es) lieldienās nebūs mājās. Tāds apbēdinājums viņas balsī sen nebija dzirdēts. Nesaprotu kas tur tik īpašs. Man negribas ēst olas. Bez tam, mums mājās neesot sīpolu mizas. Uz ko tētis atbildēja- Nu viss!tad jau nesanāks nekādas lieldies! Tad mamma teica, ka viņa tikai tā piebildusi un sāka pukstēt, ka mēs viņu neklausamies. Brālis iejaucās un paziņoja- Tapēc ka tu visu laiku puksti! Un mamma attaisnojās- Es šogad nemaz tik daudz nečīkstu un nepukstu! Gala vārds, protams, piederēja maz- Jā,un mazāk arī nē!
Ja māsa būtu Madonā, tad noteikti piebilstu kaut ko mammas morāli graujošu un pārējiem smieklu lēkmi izraisošu. tādi mēs esam. fuj nekauņas.

***Te bij vēl kaut kas, bet tā kā esmu pietiekami apķērīga un visvaroša,lai prastu "uzkārt" savu blogu un pēctam netikt viņā iekšā, tad nu ir jāsamierinās glābjošo funkciju-kura saglabā vismaz daļu uzskricelētā.

Būtībā kamēr netiku te atpakaļ, paspēju izdomāt, ka man gribas iet ārā un ūdenspīpi.nezinu vai reizē vai kādā secībā.bet gribas.Tapēc sazvaniju Evitu. Un ar savām varenajām pārliecināšanas spējām, pierunāju viņu braukt uz rīgu tikai rīt nevis šodien un tagad iet ar mani ārā. Tapēc viņa meta pie malas svarīgo televizora skatīšanās nodarbi un tagad pucējas, lai būtu skaista mani satiekot.Bet es tikmēr vēdināju savu jauno parūku uz balokna. Rādiju saulītei un kaimiņiem savu atrašanos šajos platuma grādos. Un vispār smaidiju kā pats nelabais, jo man patīk ka ārā ir forši. Laikam tomēr piederu pie tiem vājās gribas cilvēkiem,kuriem garastāvokli smagi ietekmē laika apstākļi. Šodien tas ir forši.

Iešu uztaisīt tētim brokastis,jo izklausās ka viņš ir pamodies no ziemas miega un pakaitināšu brāli. Lai pēctam pašapmierināta ar labi padarīta darba sajūtu varu velties ārā no sava midzeņa.

http://www.youtube.com/watch?v=ltRwmgYEUr8

Good moorning.
ā-tā dziesma.viņa man vnk patīk.

spēks nāk no sirds,to sajūt ritmā,ieliek vārdos.

Nosaukumu vēl neizdomāju. Bet tikko iekš "runā" ieraudziju kā 12mit gadīgs skuķēns saka- "Tad, kad tusiņā zvana senči, tu momentāli esi skaidrā". Forši.vispār man jau patīk.Lai gan, kas to zin ko viņa ar to saprot "momentā esi skaidrā"-varbūt normālu apdolbīšanos no kōlas un cukurvates pēkšņā pieplūduma un nežēlīgās ietekmes uz organismu.Bet tomēr fascinējoši.
Vakar vēl biju lielajā bedrē un jutu pilnīgu sprādzienu galvā, kad ciemos ieradās vecāki. Pareizāk es to sāku izjust jau iepriekšējā dienā, kad atbraucu brālis. Mana nervu sistēma jūtami noārdijās. Kapēc cilvēki zin tādas idiotiskas lietas kā visas Harija Potera filmas nosaukumus, vārdus Prāta Vētras dziesmām, bet nezin to, ka Nervu šūnas neatjaunojas? Bet es tomēr to pārdzīvoju,nu kā to var manīt pēc šī ieraksta. Un pat samērā veiksmīgi. (šādos atzinīgos brīžos brālis parasti mēdz uzsist godbijīgi pa plecu.te tas iederās par visiem 100%) Bet nu jā.
7diena vairs nebij tik mierīga,bet ne tādas vien nelaimes ir pārdzīvotas. Un kad atklāju, ka manā makā ir tik daudz naudas kā sausākajā un lielākajā tuksnesī ūdens.Tad sapratu, ka manas ciešanas nav beigušās un nāksies transportēties un mājām kopā ar ģimeni. Mani glāba mp3 un mīļākais plejlists. Viss bija labi līdz brīdim, kad tētis neizdomāja gulēt. Tad, protams, vajadzēja veikt pilnīgu mašīnas pārkārtošanos, kas beidzās ar mammu pie stūres un lucky me blakus. Sākumā pat jutos nedaudz neērti, klausoties savu mūziciņu un nedzirdot saturīgo sarunu. (monologu manā izpratnē, bet nedomāju ka viņa man piekristu) Kad pārāk uzkrītoši sāku skatīties pa logu, tad tikpat neuzkrītoši tika ieslēgts Latviešu Radio ar visjaukāko šlāgermūziku. (kāda nu vien iespējama 7dienas naktī,kad visi mirstīgie guļ.Un nedomāju, ka tie nemirstīgie klausās tieši TO radio staciju.Un arī manas ausis to nedzirdētu,ja vien ģimenē nepastēvētu likums- kad tu brauksi,tad klausīsies ko gribēsi!)
Un tā kā es nebraukšu vismaz tuvākajā piecgadē,tad pieturos pie savas aparatūras, nemainīga plejlista ar nosaukumu: manvissriebjas.
Un šodien es atklāju, ka atrodoties mājās tikeu pakļauta kkādiem likumiem. Pirmo reizi pamanu, ka te tādi ir. Gulēt neviens vairs neļauj. Jo atrodas vismaz piecas lietas, kuras ir jānoskaidro līdz pulkstens deviņiem rītā! Tik ārkārtīgi svarīgi ir astoņos piezvanīt no pirmā stāva un pajautāt- ko tu dari? Atbildes vietā dzirdot ņurdoņu, tiek pausts neapmierinājums par bezatbildību un dezorganizāciju kursadarba sakarā. (KURU STARPCITU ES VĒL TAGAD NEESMU SĀKUSU RAKSTĪT. HA.)
Aj vnk normāli besī. šodien jutos vīlusies, jo:
1. sapratu, ka vakar palaidu garām Gintas vārda dienu.kkas jāsadomā būs.
2. sastapos ar fantāzijas un izdomas trūkumu, domājot māsīcai dāvanu
3. uzzināju, ka lieldienas svin 1dien.
Man gan nekādu plānu, protams, nav, bet es tomēr gribēju 6dien uz lielo bedri braukt. Šeit izturēt nedēļu- tad es varēšu veikt pētījumu 'vai cilvēks spēj iekļauties pilnvērtīgi sabiedrībā stāvot uz veselā saprāta robežas'.
Rīt atbrauks māsa un tad būs savādāk. (nemāku gan spriest labāk vai sliktāk)
Un rīt no rīta man jāiet pie friziera. Redzēšu vai viņa mācēs novērtē manu pašiniciatīvu manā matu garuma izmaiņās.(māsas vārdiem: tikai pilnīgs idiots tā dara.pilnīgi stulba tu esi.)
Tagad uzrakstīšu vismaz pāris teikumus kursadarbam, lai galīgi nebūtu melojusi saviem radītājiem. [Tu kursadarbu vismaz iesāki?- Nu jā! Kas es galīgi stulba izskatos!Man taču tikai vairs nedēļa atlikusi!]

Kam man skaistāku dzīvi, ja man ir labi tāpat..aaH-ha-HA

šodien tīk forša diena-
no rīta mokoši pamosties.vnk briesmīgi,praktiski liekas ka neaizmigu pa nakti.Gultēt gulēju,nu vismaz neko citu nedariju.Bet pus7njos pamostoties- whataa-jau riita?!
Tad uz autobusu gan bij forši iet.laicīgi izgāju,un varēju paelpot un izbaudīt brīdi.autobuss gan piebāzts,un miegs miegs nelaida vaļā.
Pirmā lekcija sociālajā antropoloģijā tīk pārgudra, ka vnk nobeigties. Sēdi un vnk un vnk neko. :D Pieraksti katru viņa vārdu-nu vai vismaz to daļukuru pasēj piefiksēt,kamēr neapbrīno viņa vienreizējo izturēšanos un fasicinējošo būtību. :D hah.
Varu detēt,ka pēc pāris gadiem es teikšu-man bija pasniedzējs,kurš tikko bija beidzies maģistra studijas,un mēs bijām pirmais kurss kuru viņš mācija,un vispār es viņu apbrīnoju,jo savos 25cos gados viņš ir precējies jau vismaz 2vus gadus un viņam ir 2vi darbi. Un vispār-viuņam ir dzīve. Jā, tā es teikšu pēc pāris gadiem.
Bēt šodien es smejos un nespēju novaldīties ik reizi, kad Ginta man blakus iespurdzas par kādu viņa neveiklību. Nu labi,mēs smejamies ne tikai ja viņš kko izdara. :D viņš vnk brīžiem liekas smieklīgs. Jo varu derēt cik grūti ir stāvēt tur priekšā un savā apziņā iedzīt kko tādu kas palīdz būtu reizē augstākā statusā apzinoties savu vecumu un izturoties veljoprojām adekvāti.Bet tas tā.
Un pēc sociālās antropoloģijas mums ar meitenēm radās turpmākais rīcības plāns: nākamo lekciju pavadīt auditorijā,mācoties patopsoholoģijas ieskaitei.pilnībā ignorējot pētniecības metodes pasniedzējas atrašanos auditorijā. :D tād pēc lekcijas doties paēst, iet uz bibliotēku, kur sameklēt skarīgu rokasgrāmatu manam kursadarbam. Viss norisinājās pēc plāna,ja neskaita to,ka lekcija beidzās ātrāk un mums zuda laika izjūta- aizgājām uz ēdnīcu par veselu pusstundu par ātru.Un atrodoties ēdnīcā starpbrīdī tur nav kur adatai nokrist.Tapēc laiku pavadijām bezjēdzīgi klīstot pa nožēlojamajiem fakultātes gaiteņiem-tā par viņiem izsakās liene,kurai skola uzdzenot depresiju dēļ tās sienu krāsojumiem :D
Bet grāmtu es atradu,pat vēl vairāk-Ginta ir forša un viņa zin,kad man vajadzīga palīdzība. IR lietas, kur esmu pilnīgi idiotiski bezjēdzīga-tai skaitā meklējot literatūru angļu valodā kursadarbam. Rezultātā es dabuju savu literatūru, kuru nācās sakopēt nabaga sievietei,kura pūsdama cilāja biezās enciklopēdijas un kopēja kopēja ļoooti daudz. :D Tagad man tik tas viss [iekopētais būs arī jāizlasa. :D
Aj nu skolā patom bij tizls kontroldarbs. Patiesībā es tā sakujo esmu nenormāli vīlusies sevī.Kontroldarbs nemaz nebija tik traks. Vienkārši es pēdējā brīdī izdomāju visu savu cerību balstīt nevis uz sevi,bet gan uz lapiņām džemperī.Kas protams bija idiotiskākā dienas doma. JŌ izrādijās, ka pasniedzēja ir varen sarežģīta persona. Un nācās man savas lapiņas, tāpat kā daudziem citiem, turēt vien kabatā. stulbi stulbi,ka neatkārtoju,ka nesamācijos vairāk.bet nu neko.
Bet atbraucot mājās,nopirktais saldējums deva cerību garīgā uzlabošanai. Taču izlasot vēstuli, saldējums varēja arī nebūt- es vnk biju pārlaimīga par kursadarba vadītāja vēstuli. :) dēēm,jau otro dienu pēc kārtas man pietiek tikai ar vienu vēstuli,lai dienu padarītu vnk fantastiski. Es vnk palūduz viņam pasniegt man palīdzīgu roku sava kursadarba bezcerībā. un viņš lieliski mani saprata.pATIESĪBĀ daudz vairs netrūkalai es salūztu un nespētu vairs neko padarīt. bet kkā vakar biju izdomājusi,ka neko nezaudēšu ja viņa uzraxstīšu visu kā ir. Un redz kā.Pat neko daudz man nevajag.vnk dažu vārdus.un palīdz.tā palīdz.pašai prieks.
un tagad jau pavisam vakars.jau labu brīdi šito visu skricelēju.patiesībā galvenais mērķis bij tikai pateikt,ka esmu pateicīga šodien māsai. ļoti ļoti priečājos ka viņa man dod iespēju kkur aiziet.grūti ar mani ir.pati zinu. jo saku ka negribu,bet patiesībā tīk ļoti vēlos,bet bail.Bail ka nepatiks,bail ka neiederēšos un nejutīšos ērti. Bet ja māsa ir spējīga iet uz pasācienu tikai mani dēļ,tad es saņemšos. :)
un ja pat es šodien jutīšos tur tizli, pat ja man būs lielākais diskomforts manā dzīves laikā, pat ja man nepatiks,pat ja nezinu kas... vienalga paldies tev mās :*

Šodien. es. izvēlētos. nebūt,pat. nepastāvēt.

Draņķīga jušana 3 dienas pēc kārtas. 7dien jutu,ka ir temperatūra.Māsa vēl atzina manas sajūtas fenomenālas-kā es varot just,ka man ir temperatūra.Bet nu kā es varu nejust to,ka man acis asaro.Galva plīst pušu un vnk gribas neko vai visu.
Šodien man sāp spranda,tā,ka es nevaru pagrozīt galvu,savādāk galva reibst un spranda sāp visu laiku,plus vēl spiediens galvā jūtams tikpat daudz kā temperatūra.Ak jā,un šodien man gribas visu.Visu,visu un neko.Ēdu visu,visu,visu. Pēc kārtas- rupjmaizi ar sviestu un citronpipariem. Kakao ķīsēli ar pienu,saldējumu ar jāņogu sīrupu. Kartupeļu biezeni ar sāli.Un es nezinu ko vēl es varētu apēst.Vnk aiz nekā,ne tapēc ka gribas. Varu derēt,ka tad kad jutīšos labāk,tad jutīšos tik pretīgi pret sevi. Ka vienkārši riebsies.
No rīta pamodos vairākas reizes,pamodos un tad atkal un atkal no jauna tā.Līdz sapratu,ka pienāk brīdis,kad spēju kontrolēt par ko gribu sapņot. Tā man parasti notiek no rītiem,kad sāku domāt un izvēlos par ko sapņot.Un šorīt es sapratu, ka negribu sapņot par to ko iedomājos. VNk nedomāt par to. Kā būs tā būs. Šeit tas izklausās kā attaisnojoties, un man tas pat patīk. Jo patiesībā man viss ir vienaldzīgs. Vienkārši neuztrauc.
Šodien noskatijos divas filmas. Pirmā bija par karu,par karavīriem tieši.Nebija slikti. Un pat daži joki bija. Diezgan pozitīva kopumā pat bija. Joks amācību laikā, par to,lai attālumu noteikšanā izmanto kaut ko no ikdienas. Piemēram futbola laukuma garumu.Tikai lai neizmanto savu "dārgumu" izmērus, jo tad tur būs pārāk lieli skaitļi. Man patika. bij smieklīgi.
Otra filma bija par vāciešiem un ebrejiem. Zēns strīpainajā pidžammā. Skumja un patiesa. Laikam pat asara nobira,beigās,kad ģenerāļa puika pārģērbās par ebreju un nonāca gāzes kamerā.Puika tikai gribēja palīdzēt savam ebreju draugam atrast savu tēvu.Un redz kā sanāca.Bet tas sauklis par Hitleru uzriez izraisa riebumu.nu dien.
Tad es visu dienu šodien adu.Itkā cimdus. Nezinu vēl kādus. Tikai zinu ka lillā un rōzā krāsā. Vnk adu.un neko vairāk.Ā vēl ēdu.
Ir tik daudz kas jāpadara,nu ne jau nežēlīgi,bet tomēr. Un labākais ir tas,ka man ir vienalga.Bet ir jādara.Rīt.viss būs rīt.šodien es ceru uz labāku rītdienu.