svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

by the way

Pirmo reizi mūžā (jā,es riskēju lietot šo milzonīgo vārdu salikumu), tātad nebijis notikums, atļāvos pievienot komentēšanas iespēju.

Aizdomīgi bieži pēdējā laikā man ir sākušas interesēt citu domas, pilnīgi briesmas. Nu katrā ziņā tas tā ir noticis, bet es ceru, ka tā ir pārejoša slimība. Bet kamēr to neesmu izslimojusi, ar nepacietību (stresā grauzīšu kāju nagus) gaidīšu ģeniālus komentāros.

Tiesa gan, te gan tagad nav nekā jauna komentēšanas vērta. Bet nu pat kā esmu tikusi atpakaļ pie mmMMMm burtiņa un komatiņa opcijām. Tagadiņās man ir nenormāli kruta opcija - turēt klaviatūru klēpī, kamēr pats PC atrodas veselu pus metru tālāk. (briesmīgi apmierināts smaids)

 Nu patiesībā es biju vienkārši tizla un uz PC izlēju tēju. Tamdēļ tagad nācās pirkt pieliekamu klavu, jo esmu pārāk nestabila, lai uz nezināmu laiku iedotu savu idiotu PC remontā. Bet es tajā visā jau esmu saskatījusi veselus divus ieguvumus:
1.jau pieminētā krutā opcija turēt klavu klēpī,
2. līdz kaulam patīk tā taustiņu  klaboņa, nopietni.
un tikko iedomājos 3. varēšu tumsā labāk redzēt burtiņus.(parasti ar telefona gaismiņu spīdināju uz taustiņiem tumsā, elektrība dārga, u know..) - atkal notizlojos un kļūdas pēc veikalā paņēmu nevis melnu, bet baltu.

Ā, un par manu klaviatūras izvēli- TāduKasSkaļākSkan un vēl piedevām BALTA- brālis nokomentēja- es taču Tev varēju piemest pāris latus un būtu nopirkusi sakarīgu! Šito Tu vari pret asfaltu sviest.- No tā visa es sapratu, ka mans pirkums viņa acīs ir pielīdzināms "5.tās noškas" vērtībai. Bet es esmu apmierināta (tā līdz vemšanai smaidu).

Un vispār no tā visa izriet tikai tas, ka tad jau drīzumā gan jau kaut kas jauns taps.

this is NOT mine, but..

Konfektes pārvēršas cigaretēs. Nevainīgas meitenes pārvēršas par maukām. Mājas darbi nokļūst miskastēs. Mobilie telefoni tiek izmantoti klasē. Aizturēšana kļūst par apturēšanu. Kola kļūst par šņabi. Divriteņi kļūst par auto.Apskāvieni pārvēršas par skūpstiem. Atceries,ka nokļūt "augstumā" bija uzrāpties rotaļu laukuma augstākajā punktā? Aizsargāties nozīmēja uzvilkt ķiveri pirms braukšanas ar velosipēdu?Atceries, Kad sliktākais,ko varēji dabūt no zēniem bija netīruma baciļi?Tēva pleci bija augstākā vieta uz Zemes, un māmiņa bija tavs varonis? Tavs sliktākais ienaidnieksbija brālis un māsa,atceries? Kad kautkur skrēji,bļāvi pārējiem,ka tas kurš būs pēdējais būs veca ola. Karš bija tikai kāršu spēle. Un vienīgās narkotikas ko tu zināji,bija klepus zāles. Īsu svārku velkāšana nepadarīja tevi par slampu. Visvairāk sāpju bija,kad sasiti ceļgalu,un "atā" teici tikai līdz rītdienai.
UN TU NEVARĒJI,SAGAIDĪT,LĪDZ IZAUGSI...ļoti sagribējās atpakaļ tos laikus,vaine?? ;//