otrdiena, 2009. gada 14. aprīlis

the all-american rejects-gives you hell

Slimoju ar dziesmu,kur vislabākais teksts ir :
"When you see my face
I hope it gives you hell, I hope it gives you hell
When you walk my way
I hope it gives you hell, I hope it gives you hell "

Varen uzmundrinoši.Un video ar ir sakarīgs.
Vislabākais ir sākums.Nu līdz nenormālībai patīk kā mūziciņa salikta kopā ar mirkli kad šams noķer gaisa skūpstu.
Un šodiena tagad arī liekas jauka,lai gan no rīta gan ne pa visam tā nelikās,un vakar ar ne,īstenībā jau vakar no rīta centos izspriedelēt,par ko esmu sodīta ar tik mazu gribasspēku un tik lielu slinkumu.
Šitik lielā mērā apdalīt ar vienu un dāvāt tik daudz otra ir noziegums.Kā gan lai cilvēks spēj sakarīgi dzīvot?
Visu nedēļu noplanēju pa māju,pāris naktis pamurgoju par parādiem,kuru jūtu kā vārītu olu deguma smaku.Bet atliek tik nedaudz palaist muļķi,kad sirdsapziņai apnīk čakarēties ar tik lielu slaistu. [that`s me]
Kad jau tuvāk nāk nedēļas nogale un saproti ka nu ir dimbā,tad centies arvien vairāk pielikt pūles,lai ilgāk nedomātu par to kas sagaida pēc mīlīgajām pavasara brīvdienām.Tiesa gan,laikam esmu labi trenējusies un man tas labi sanāk. [vismaz kaut ko es māku]
Lieldieniņas bij jaukas.Kā jau katru gadu.Š[Ž]ūpojāmies 3 stundas,lai odi negrauž pakausī.Un ar olām arī tauta sitās.Šogad saprāts ņema visroku un bija izdomāts,lai vinnētājiem visas uzvarētās olas nevajadzētu līdz vemšanai stumt māgā,tās tika sagrieztas rosolā.
Galvenais Lieldienu moto ir pierīties līdz nemaņai,jo jāgaida vesels gads līdz atkal varēs dabūt mājās ceptus speķpīrāgus un bulciņas. [jā,ar to nu man ir noveicies]
Brālītis cālītis atbrauca no sava karatē ar Maxsimā pirktu 40saņu dārgu medaļu un centās visiem ieskaidrot,ka dabujis 3šo vietu [laikam].Man pat liekas,ka viņam noticēja.Un par kukuli šams bija atvedis garšīgo maizīti,kurai laikam bij virsū sēdējis,jo bij vēl silta kā no krāsns ņemta pirms 2 dienām.
Tā ar 7dien tika nolaista laža līdz pēdējam brīdim.Ja vien neskaita "smago" strādāšanu,kad es krauju preci un citi stāv un lasa priekšā pavadzīmi [itkā tas būtu kaut kas sarežģīts]. :D Tā jau nav ne vainas,man jau patīk jautra tauta.Vienīgais žēl,ka tumsā pirksti salsts,bet tā jau neko,ko ta nu sūdzēsies par darbu,par kuru nemaksā. [riktīgi sakarīgs teikums]
Nu iet gulēt pus2vos un celties pus5cos nav forši,bet to jau tāpat visi zin.Pirmo reizi braucot ar vilcienu uz sasodīto Rīgu es atradu tik varen ērtu gulēšanas pozu,ka nogulēju no Pļaviņām līdz brīdim,kad mikrafonā viens iebļāva:"Rīga..Neatstājiet vagonos savas personiskās mantas.."
Pirmdiena vēl viena laža.Māsa varone uz darbu aizgāja uz pāris stundām.Baigi sataisijos mācīties,bet apņemšanās pazuda ar katru sekundi vairāk un vairāk,kamēr aizmigu un pamodos ap 16tiem.
Ar visu savu lielo tizlošanos tomēr uztaisiju ģeneoloģijas dzimtas koku,lai 2dien varētu kārtot eksāmenu pie Dūkas-kūkas bioloģijā.Izpētiju kurš ir pie vainas,ka man ir brūnas acis,latvijas pelēkie mati [domāta orģinālā krāsa-kā mana māsa teica],īsi pirksti un muzikālā dzirde.
Ja nu kādam interese-tad viss labais man no tēta [protams]- t.i. muzikālā dzirde.
Ā,nu gan sameloju [shame]- brūnās acis no mammas.Jā un par to man prieks,ka man ir brūnas acis.Nevis suņa krāsā,nevis pelēkzaļas vai zilas,bet brūnas. [lepnums par sevi un savu mātes līnijas ģeneoloģiju,kur radusies šī vienreizējā pazīme]
Vēl vakarā [nē,naktī,jo vakaram stundu par maz] paspēju izlasīt šo to psiholoģijā.Bij no rīta jaaizvelkas nokārtot ieskaite [bij tāda cerībiņa dabūt 7,lai nav jākārto exsāmens],bet nu kad mana mācīšanās sāka līdzināties diognāli lasītiem vārdiem un pirksta vilkšanai pa papīru,sapratu,ka tomēr būs jāziedo nākamnedēļas 3dienas rīts un jāraxsta exsāmens.
Nē nu ieskaiti jau es šodien rakstiju,bet nu noteikti ne uz 7.Bet ko nu padarīs.Nevar jau visu laiku gribēt brīvdienas.
Bioloģija man galīgi nepatika.Mēs gan izdomājām kā sazināsimies,lai uzzinātu kas otram uz papīra,bet nu tur bij tādi suņu murgi,ka atkāpās pat mana cilvēcīgā intuīcija un ļāva izmeiģināt savu veiksmi manam saprātam. [kurša gan bioloģijā nekad neko nav zinājis]
Šovakar smaidīgā pasniedzēja solija atsūtīt psiholoģijas kontorldarba atzīmi,bet nu es jau plānotājā ievilktu eksāmena laiku,tā ka cerības neloloju. [tikai pirkstus krustā vēl līdz vakaram turēšu. X]
Un eksāmena laikā Dūka-kūka savā šarmantajā un saldajā balsī teica,ka 4dien atsūtīs rezultātus.
Cerams,ka viņai patika mans ģeneoloģijas koks.Varena ņemšanās tomēr tur bij.Tiesa gan,es tur paņēmu tikai tuvāko radu loku,tādejādi samazinot cilvēku skaitu vismaz uz pusi,ja ne vairāk..[bet kurš gan skaita].
Tā kā ir arī ģeneāli pasniedzēji,kuri semināram uzdoto atsūta tikai iepriekšējā dienā,tad jāsāk kaut kas darīt. [25 lapas angliski ar burvīgu iespēju izlasīt,iztulkot un atbildēt uz jautājumiem]..labi pārspīlēju,man jālasa tikai 4ras. Grupu darbs ir forša lieta.Bet nu tas tāpat nav gluži tas pats,kas zvilnēšana un ēšana..