Es jau sen zināju,ka vārdā A.L.U.S. slēpjas kaut kas īpašs.
Audz
Liels
Un
Stiprs
Tagad mana pārliecība tikai vairojas,bet es nešaubos,ka ir kas vēl neatklāts.Iespējams,tas slēpjas tajās 2L pudelēs,ko no rītiem varu manīt uz ielas,kad izbrienu vēl miegaina ārā. Sievietei,kurai ir tā laime, viņas svākt,tajos brīžo izskatās vēl nelaimīgāka kā es.
Šonedēļ sāku pārbaudīt ar cik stundām man pietiek gulēt,lai no rīta justos kā cilvēks. (vienmēr esmu gribējusi zināt kā tas ir 7njos no rīta.)
tātad pēc 1dienas secināju,ka ar 2h ir par maz.pārsteidzoši.No rīta knapi lekciju nosēdēju, toties mājās atbraucot varēju kaut 100 darba sludinājumus izlasīt,bet miegs nenāca.
pēc 2dienas secināju,ka 6,5h ir kkā neīsti. vai nu par daudz,vai par maz.
rīt pārbaudīšu vēl vienu versiju.
Šodien biju varone uz goda.i ēst sataisiju,i veļasmašīnā podziņu neaizmirsu piespiest. un vēl piedevām dzīvokli izmazgāju. Vot sēžu un domāju, par ko gan viņi reklāmā muld,"Dārgi būt varonim", nu nemaz nebij dārgi.pat ne grūti.
trešajai dienai nedēļā nebij ne vainas.vienīgais skumji,ka tagad aizejot uz pieturu pat negribot rodas vēlme ātrāk iekāpt riebīgajā,piebāztajā zilajā autobusā.
šodien es piekrītu Linkolnam :"Cilvēks ir tik laimīgs, cik pats to vēlas."
