Gada pēdējā dienā jūtos kā pilnīgs grauzta rajona epicentrs.
ņemot vērā,ka neko īpaši atšķirīgu no pārējām dienām netiku darījusi- skatijos pa tv kkādu graujoši draņķīgu filmu, sēdēju pie pc vēl kādu stundu un klausijos mūziciņu un pēc 3jiem sapratu ka nāk nedaudz miegs,par laimi..
[skan: Reinshteins-Es tevi atceros.mm.so good.]
un tad no rīta pirmais meiģinājums pamosties ar sms palīdzību ap 9njiem: neveiksme.
ap 10tiem sauciens braucienam uz veikalu,nez kas vēl spētu mani iedzīt vēl lielākā miegā kā nodrbe kuru es ienīstu vairāk par zobusāpēm?protams atkal: neveiksme.
Pēc kura sekoja draudi,ka pēc stundas man ofic jāceļas, un tas arī piepildijās- plkst. 12tiem biju gatava doties veikala graušanā tikpat ļoti kā lieldienu zaķis ziemassvētkos stiept salaveča maisu.
[oh,ozols ietaurēja plejlistā,fuj.jāmeklē kkas sakarīgāks.]
un tagad top plāns ko darīt vakarā.katrā ziņā zinu,ka būšu ar tuvākajiem un savā ziņā foršākajiem.bet tas jau nenozīmē ka aiz laimes vnk plīstu.
Pašlaik būtu arī priecīga mierīgi pasēdēt rīgā dzīvoklī, varbūt aiziet līdz salūtam,bet neko vairāk. nav man vajadzīga tā burzma riņķī,lai justos vēl draņķīgāk.
Cerams vismaz,ka līdz vakaram pašsajūta uzlabosies,ja ne,tad būs vismaz jācer, ka nebūs tā jāsagaida katrs nākamā gada rīts.Neesmu gan diez ko optimistiska un nenormālā solītāja, taču ir dziļi iesēdušās arī man pāris domas un lieli plāni.savā ziņā negribas sevi pievilt.tā ka no sirds centīšos.jo zinu,ka tā sajūta,kad pildīšu sev solīto būs daudz kārt labāka,nekā ja savā 'pohujismā' pret visu atmetīšu ar roku,kurai seko tikai nolādēti patīkamā sajūta-vienaldzība. :)
Šis gads nav bijis nekas īpašs,bet viņš ir bijis labāks nekā iepriekšējais.savā ziņā jūtu nedaudz soli augšup vai uz priekšu, katrā ziņā nestāv uz vietas un,lai gan lēnām,bet paliek labāk.
It's funny hoe day by day nothing changes,but after a while when you look back,everything is different.
