otrdiena, 2009. gada 28. aprīlis

26.04.DZĒ DĒ

aprīlis ir tas veiksmīgais mēnesis,kuram ir laimējies būt par manas dzimšanas dienas mēnesi.
Nenormāli patīk datums -26.04.
Visam ir sava sistēma,man protams ir savējās,un arī šim datumam:
  1. mūsu mājas numurs-26
  2. vecmamma dzīvo dzīvoklī nr.-2 ,mājā nr.-6
  3. un tad biij tāds knifs, lai atceros kurā datumā tad ir mana laimīgā diena- aprīlis 4tais mēnesis,30mit dienas aprīlī : 30-4=26 [dz.dienu es tgd čist atceros,ar vārda dienu gan ir problēmas,bet tas jau ir kalendārā.hah,kam man no galvas jāmācās]
Man patīk gaidīt un domāt par to kā varētu svinēt utt,bet kad nāk tuvāk par 15mit dienām,mana sajūsma parasti noplok.To nomaina bezcerīgums,bezspēks un viss pārējais,kas piedien cilvēkam,kurš neko nevēlas darīt.
Šogad man bij tā laime būt pašai noteicējai par to kas notiks-tas būtu NEKAS. :D
...aj bij forši,7diena kā jau brīvdiena ir forša.
Māsa atbrauca no lielās bedres [domāts:Rīga].
Ar pārtraukumiem noskatijāmies Bonda pirmspēdējo filmu,kur viņš gandrīz nomira.
Un man vismaz uz īsu brīdi bija piešķirtas pareģes spējas,jo gandrīz precīzi pateicu kā tur viss galā būs..
vakarā māsa sačinija maizītes, kamēr mēs bijām darbā,kur man vēl ar vien tumsā salst pirksti un varu atļauties bezjēdzības iedvesmu,jo ko tad var gribēt,kad nav nekā.
Pasēdējām ģimenes lokā,iedzērām šampi ar ķirsīti [taisnībsakot ķirsits tā pretīgā šampja garšu neuzlaboja,fuj.]
Tikko atcerējos,ka tā ar nepūtu svecītes.Fuck that! Tgd man nepiepildīs manu izmisušo mazā cilvēka vēlēšanos ...[nožēlojama nopūta]
Šoreiz foršāk par citām reizēm bij celties pus5cos uz vilcienu.Tikām ar māsu vagonā ar 2vietīgajām sēdvietām [nezinu kā pareizi teikt]. Katrā ziņā bija labi apzināties,ka negadīsies tā,ka iemigšu un kad atvēršu acis tad uz mani bolīsies kāds bezsmadzeņu radijums.Beet pat nesanāca pievērt acis.Tas laikam tpc,ka ārā bij tik gaišs,ka gribējās domāt,ka jau diena jau pusē.Tā vietā,lai gulētu,bazarējām,pat vairs neatceros par ko..
Veiksmīgā kārtā lekcijas sākās tik pus3,taču katrā medus podā ir darvas pile [kā tad,tā ir tikai man]- uzzināju,par kkādas ieskaites esamību.Lekcijā uz kurām esmu bijusi 1nā no 4rām,tas neko labu nevarēja solīt.Biju gan dabujusi materiālus,taču tas jau nu neko nenozīmē.Tā sacīt jāsaka-slaistam slaista daba.
Protams ierodoties lielajā bedrē vienīgais ko gribējās darīt bij aizmigt.Un tie pāris modinātāji,kuriem vajadzēja skaidri un gaiši pateikt,ka beidzot taču jāsāk mācīties-tika vieglāk kā agrāk nospiesti.Galā vnk 1x pārlasiju visu, lai sevi pārliecinātu par jau iepriekš zināmo-nu es taču tāpat neko no tā nesaprotu. [Starpcitu lekcija: psihofizioloģija]
Bet semināri bij riktīgi jautrie,ja neskaita ieskaiti,no kuras nesapratu pilnīgi neko,uz savu intuīciju vilku rimbuļus ap atbilžu variantiem.Un tur,kur vajadzēja izpausties savā rakstīšanās prasmē,sadrukāju tik primitīvi,ka pat pati nosarku par tik idiotiskām atbildēm.
Pēctam semināra uzdevumi gan bij riktīgi jautrie,noteikt garšas slieksni [garšojām dažādu vielu dažādas koncentrācijas], tad vēl figņojāmies ar cirkuļiem [pa pāriem viens otram noteiktās vietās jāpieskaras ar cirkuli un jāpalielina vai jāsamazina cirkuļa abu asmeņu attālums vienam no otra,lai noteiktu to attālumu,kad cilvēks attiecīgajā vietā to jūt kā vienu un kad kā divus pieskārienus],un redzes stiprumu [tas nu bij elementārāk kā 10x pēc kārtas pateikt KasToKokuApkapāja] . Baigi gari tas otrais sanāca skaidrojamais,bet reāli tas bij visforšākais,jo reāli jūtīgums normāli atšķiras.Kad tev skaras-jaaizver acis,un pēctam tik brīnies cik lielu attālumu tu jūti kā vienu,vai gluži otrādāk-cik plaši jaaizvērš cirkulis,lai justu kā divus.Uz kakla aizmugures tik plaši jāplešs cirkulis,ka bez maz vai kakls pa īsu. :D :D
Pietrūka fantāzijas,lai turpinātu 1dienas atgremošanu,bet nu caurmērā jau viss ir skaidrs.
Nothing special.Vai tā teikt-Tak Po**j,rēksim!
Galā skan- A.V.G.R. visas dziesmas pēc kārtas un īpaši "Mirklis" un "Sirdsbalss"