Draņķīga jušana 3 dienas pēc kārtas. 7dien jutu,ka ir temperatūra.Māsa vēl atzina manas sajūtas fenomenālas-kā es varot just,ka man ir temperatūra.Bet nu kā es varu nejust to,ka man acis asaro.Galva plīst pušu un vnk gribas neko vai visu.
Šodien man sāp spranda,tā,ka es nevaru pagrozīt galvu,savādāk galva reibst un spranda sāp visu laiku,plus vēl spiediens galvā jūtams tikpat daudz kā temperatūra.Ak jā,un šodien man gribas visu.Visu,visu un neko.Ēdu visu,visu,visu. Pēc kārtas- rupjmaizi ar sviestu un citronpipariem. Kakao ķīsēli ar pienu,saldējumu ar jāņogu sīrupu. Kartupeļu biezeni ar sāli.Un es nezinu ko vēl es varētu apēst.Vnk aiz nekā,ne tapēc ka gribas. Varu derēt,ka tad kad jutīšos labāk,tad jutīšos tik pretīgi pret sevi. Ka vienkārši riebsies.
No rīta pamodos vairākas reizes,pamodos un tad atkal un atkal no jauna tā.Līdz sapratu,ka pienāk brīdis,kad spēju kontrolēt par ko gribu sapņot. Tā man parasti notiek no rītiem,kad sāku domāt un izvēlos par ko sapņot.Un šorīt es sapratu, ka negribu sapņot par to ko iedomājos. VNk nedomāt par to. Kā būs tā būs. Šeit tas izklausās kā attaisnojoties, un man tas pat patīk. Jo patiesībā man viss ir vienaldzīgs. Vienkārši neuztrauc.
Šodien noskatijos divas filmas. Pirmā bija par karu,par karavīriem tieši.Nebija slikti. Un pat daži joki bija. Diezgan pozitīva kopumā pat bija. Joks amācību laikā, par to,lai attālumu noteikšanā izmanto kaut ko no ikdienas. Piemēram futbola laukuma garumu.Tikai lai neizmanto savu "dārgumu" izmērus, jo tad tur būs pārāk lieli skaitļi. Man patika. bij smieklīgi.
Otra filma bija par vāciešiem un ebrejiem. Zēns strīpainajā pidžammā. Skumja un patiesa. Laikam pat asara nobira,beigās,kad ģenerāļa puika pārģērbās par ebreju un nonāca gāzes kamerā.Puika tikai gribēja palīdzēt savam ebreju draugam atrast savu tēvu.Un redz kā sanāca.Bet tas sauklis par Hitleru uzriez izraisa riebumu.nu dien.
Tad es visu dienu šodien adu.Itkā cimdus. Nezinu vēl kādus. Tikai zinu ka lillā un rōzā krāsā. Vnk adu.un neko vairāk.Ā vēl ēdu.
Ir tik daudz kas jāpadara,nu ne jau nežēlīgi,bet tomēr. Un labākais ir tas,ka man ir vienalga.Bet ir jādara.Rīt.viss būs rīt.šodien es ceru uz labāku rītdienu.
