Es tikko sarunājos ar kaut kādu nezināmas izcelsmes čali,
kurš jautāja: r u beautiful?
Savā pašpietiekamībā viņam atļāvos pajautāt- kas liek izskatīties skaistai?
uz ko bija viennozīmīga atbilde: boobs. i like boobs.
mana atbilde bija racionāla un izsmeļoša: i see.
Ar to arī beidzās bezgala garā un saturiskā ziņā vispiepildītākā saruna šodien.
Nesen iedomājos, ka man gribas lai saule spīd visu visu laiku, nu tā no tiesas- never ending sunshining. Forša sajūta tad rodas.
Šodien atkal no rīta vecākiem bija svarīgas,neatrisinātas problēmas, kuras vajadzēja ar mani apspriest tieši pirms astoņiem no rīta. Kas izsklausijās aptuveni tā: ir vienalga vai e-pastā ir lielie vai mazie burti?kādi burti ir manam e-pastam?Kā tev iet ar kursadarbu? Tu atceries, ka tev 12tos ir pie friziera? Tu vēl necelsies?
-ibio rio. astoņi no rīta. Pie friziera varu aiziet pa 15 minūtēm. Ko pie velna es tur darītu gandrīz 4 stundas agrāk?
Šodien firizierei galīgi nebija garastāvokļa. Viņa vispār nerunāja. man patika. Tikai pajautāja ko es gribu un tas viss. Ā, vēl beigās naudu paprasija un izstāsija, ka lai liekot maskas un turot 20 minūtes, ja gribot lai ātrāk čirkas iziet ārā. nu dien neviena lieka vārda nepateica. toties saturīgi runāja.
Un tagad es esmu priecīga un varen apmierināta ar savu jauno parūku. Ejopt mājās, protams, mani aplaimoja telefona zvans no manas sieviešu dzimuma radītājas. Kuras jautājumi mani vairs nepārsteidz: Nogriezi matus? (nē,paskatijos uz firzieri un nācu mājās,šodien nav matugriešanas diena) Daudz nogriezi? (nu kā to ņem, 5 metri no papēžiem līdz viduklim ir daudz?) Īsi tagad mati? (2mm ir īsi vai gari?)
Bet nu enijvej, saulīte ideāla, debīlas bedres un mūzika. what can makes day better?- 9 starpeksāmenā! hah.saņemiet nūģi.
Mans kursabiedrs atvadoties teica- labi,čau antropoloģe. Pat nedaudz atļāvos sajusties gudra. Briesmīgi priecīga biju kad uzzināju atzīmi. (nu apmēram tā līdz vemšanai)
Vakar sāku kalsuīties European Hit Radio, kuru izvēlējos, jo uzrādijās ka tur skanot Hip-hop/Rap un kas tur vēl. Pagaidām esmu dzirdējusi tikai tos "kas tur vēl". Bet nekas,pārmaiņas vajag. Šodien pārāk bieži un uzkrītoši dzirdu Ellačkas balstiņu iekš EHR. Konkrētāk: reklāma par kkādu koledžu. Visvairāk man patīk kā viņa saka: "Es izvēlos Latvijas Biznesa koledžu!Tiekamies starpbrīžos!" Nākošo reizi kā dzirdēšu to reklāmu, pierakstīšu nosaukumu pareizi un sameklēšu kur viņa atrodas, precizēšu starpbrīžu laikus un iešu neuzkrītoši vērot, ko Ella dara starpbrīžos. Un ja saņemšos, tad varbūt palūgšu atogrāfu.
No rīta kā paodos, tā pirmā dziesma EHR skanēja Keri Hilson- i like. Un tagad viņa skan atkal. Bij licies, ka man tā dziesma ir noriebusies, bet šodien viņa man patīk atkal no jauna.
Nākot mājās no friziera sapratu, ka man vajag kaut ko, lai būtu iemesls iet ārā- suni (tādu kurš ir jāvadā pie siksniņas, nevis tādus kādi ir mums mājās) vai bērnu ratiņos (ne obligāti savējo, precīzāk-ieteicams,ne savējo), vai vēl kaut ko ar ko iet garās foršās pastaigās pa mazo bedri. Jo man nepatīk, nē es vienkārši nemāku, staigāt viena pati tāpat vien- just 4 fun.
ir pagājušas astoņas stundas kopš esmu nomodā un šī ir tikai 197639x kad pieminēšu savu kursadarbu. Reāla mana dzīves problēma. Kurai šodien vēl neesmu pieskārusies, ja neskaita visu materiālu noslēpšanu zem segas un grāmatu nomešanu zemē.
Mamma šodien izrādija reālu sarūgtinājumu, kad uzzināja ka māsa (un ja man neveiksies ar kursadarbu,tad arī es) lieldienās nebūs mājās. Tāds apbēdinājums viņas balsī sen nebija dzirdēts. Nesaprotu kas tur tik īpašs. Man negribas ēst olas. Bez tam, mums mājās neesot sīpolu mizas. Uz ko tētis atbildēja- Nu viss!tad jau nesanāks nekādas lieldies! Tad mamma teica, ka viņa tikai tā piebildusi un sāka pukstēt, ka mēs viņu neklausamies. Brālis iejaucās un paziņoja- Tapēc ka tu visu laiku puksti! Un mamma attaisnojās- Es šogad nemaz tik daudz nečīkstu un nepukstu! Gala vārds, protams, piederēja maz- Jā,un mazāk arī nē!
Ja māsa būtu Madonā, tad noteikti piebilstu kaut ko mammas morāli graujošu un pārējiem smieklu lēkmi izraisošu. tādi mēs esam. fuj nekauņas.
***Te bij vēl kaut kas, bet tā kā esmu pietiekami apķērīga un visvaroša,lai prastu "uzkārt" savu blogu un pēctam netikt viņā iekšā, tad nu ir jāsamierinās glābjošo funkciju-kura saglabā vismaz daļu uzskricelētā.
Būtībā kamēr netiku te atpakaļ, paspēju izdomāt, ka man gribas iet ārā un ūdenspīpi.nezinu vai reizē vai kādā secībā.bet gribas.Tapēc sazvaniju Evitu. Un ar savām varenajām pārliecināšanas spējām, pierunāju viņu braukt uz rīgu tikai rīt nevis šodien un tagad iet ar mani ārā. Tapēc viņa meta pie malas svarīgo televizora skatīšanās nodarbi un tagad pucējas, lai būtu skaista mani satiekot.Bet es tikmēr vēdināju savu jauno parūku uz balokna. Rādiju saulītei un kaimiņiem savu atrašanos šajos platuma grādos. Un vispār smaidiju kā pats nelabais, jo man patīk ka ārā ir forši. Laikam tomēr piederu pie tiem vājās gribas cilvēkiem,kuriem garastāvokli smagi ietekmē laika apstākļi. Šodien tas ir forši.
Iešu uztaisīt tētim brokastis,jo izklausās ka viņš ir pamodies no ziemas miega un pakaitināšu brāli. Lai pēctam pašapmierināta ar labi padarīta darba sajūtu varu velties ārā no sava midzeņa.
http://www.youtube.com/watch?v=ltRwmgYEUr8
Good moorning.
ā-tā dziesma.viņa man vnk patīk.
