Nosaukumu vēl neizdomāju. Bet tikko iekš "runā" ieraudziju kā 12mit gadīgs skuķēns saka- "Tad, kad tusiņā zvana senči, tu momentāli esi skaidrā". Forši.vispār man jau patīk.Lai gan, kas to zin ko viņa ar to saprot "momentā esi skaidrā"-varbūt normālu apdolbīšanos no kōlas un cukurvates pēkšņā pieplūduma un nežēlīgās ietekmes uz organismu.Bet tomēr fascinējoši.
Vakar vēl biju lielajā bedrē un jutu pilnīgu sprādzienu galvā, kad ciemos ieradās vecāki. Pareizāk es to sāku izjust jau iepriekšējā dienā, kad atbraucu brālis. Mana nervu sistēma jūtami noārdijās. Kapēc cilvēki zin tādas idiotiskas lietas kā visas Harija Potera filmas nosaukumus, vārdus Prāta Vētras dziesmām, bet nezin to, ka Nervu šūnas neatjaunojas? Bet es tomēr to pārdzīvoju,nu kā to var manīt pēc šī ieraksta. Un pat samērā veiksmīgi. (šādos atzinīgos brīžos brālis parasti mēdz uzsist godbijīgi pa plecu.te tas iederās par visiem 100%) Bet nu jā.
7diena vairs nebij tik mierīga,bet ne tādas vien nelaimes ir pārdzīvotas. Un kad atklāju, ka manā makā ir tik daudz naudas kā sausākajā un lielākajā tuksnesī ūdens.Tad sapratu, ka manas ciešanas nav beigušās un nāksies transportēties un mājām kopā ar ģimeni. Mani glāba mp3 un mīļākais plejlists. Viss bija labi līdz brīdim, kad tētis neizdomāja gulēt. Tad, protams, vajadzēja veikt pilnīgu mašīnas pārkārtošanos, kas beidzās ar mammu pie stūres un lucky me blakus. Sākumā pat jutos nedaudz neērti, klausoties savu mūziciņu un nedzirdot saturīgo sarunu. (monologu manā izpratnē, bet nedomāju ka viņa man piekristu) Kad pārāk uzkrītoši sāku skatīties pa logu, tad tikpat neuzkrītoši tika ieslēgts Latviešu Radio ar visjaukāko šlāgermūziku. (kāda nu vien iespējama 7dienas naktī,kad visi mirstīgie guļ.Un nedomāju, ka tie nemirstīgie klausās tieši TO radio staciju.Un arī manas ausis to nedzirdētu,ja vien ģimenē nepastēvētu likums- kad tu brauksi,tad klausīsies ko gribēsi!)
Un tā kā es nebraukšu vismaz tuvākajā piecgadē,tad pieturos pie savas aparatūras, nemainīga plejlista ar nosaukumu: manvissriebjas.
Un šodien es atklāju, ka atrodoties mājās tikeu pakļauta kkādiem likumiem. Pirmo reizi pamanu, ka te tādi ir. Gulēt neviens vairs neļauj. Jo atrodas vismaz piecas lietas, kuras ir jānoskaidro līdz pulkstens deviņiem rītā! Tik ārkārtīgi svarīgi ir astoņos piezvanīt no pirmā stāva un pajautāt- ko tu dari? Atbildes vietā dzirdot ņurdoņu, tiek pausts neapmierinājums par bezatbildību un dezorganizāciju kursadarba sakarā. (KURU STARPCITU ES VĒL TAGAD NEESMU SĀKUSU RAKSTĪT. HA.)
Aj vnk normāli besī. šodien jutos vīlusies, jo:
1. sapratu, ka vakar palaidu garām Gintas vārda dienu.kkas jāsadomā būs.
2. sastapos ar fantāzijas un izdomas trūkumu, domājot māsīcai dāvanu
3. uzzināju, ka lieldienas svin 1dien.
Man gan nekādu plānu, protams, nav, bet es tomēr gribēju 6dien uz lielo bedri braukt. Šeit izturēt nedēļu- tad es varēšu veikt pētījumu 'vai cilvēks spēj iekļauties pilnvērtīgi sabiedrībā stāvot uz veselā saprāta robežas'.
Rīt atbrauks māsa un tad būs savādāk. (nemāku gan spriest labāk vai sliktāk)
Un rīt no rīta man jāiet pie friziera. Redzēšu vai viņa mācēs novērtē manu pašiniciatīvu manā matu garuma izmaiņās.(māsas vārdiem: tikai pilnīgs idiots tā dara.pilnīgi stulba tu esi.)
Tagad uzrakstīšu vismaz pāris teikumus kursadarbam, lai galīgi nebūtu melojusi saviem radītājiem. [Tu kursadarbu vismaz iesāki?- Nu jā! Kas es galīgi stulba izskatos!Man taču tikai vairs nedēļa atlikusi!]
