piektdiena, 2010. gada 12. novembris

Cik bieži Tu padomā par to, kā jūtas otrs?

Apkopoju to, kas pašai tīk. 
NEKAS NO TĀ NAV MANIS PAŠAS RAKSTĪTS.
  • Šodien es intervēju sievieti, kura ir neglābjami slima. Es maigi mēģināju viņai jautāt, kā tas ir pamosties katru rītu zinot, ka jūs mirsiet. Viņa atbildēja: ''Kā tas ir pamosties katru rītu un izliekoties, ka tā nav?'' 
  • Šodien mana labākā draudzene, ar kuru draudzējos jau 6 gadus, nonāca slimnīcā. Viņa bija mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Viņa vienmēr bija klausījusies manas stulbās, sīkās problēmas, bet es nekad viņai neprasīju, kā jūtas viņa, vienmēr likās, ka viņa ir laimīga. 
  • Šodien ir pagājuši tieši 5 gadi un es vēl joprojām nevaru aizmirst viņas smaidu, kad viņa izgāja pa durvīm pēdējo reizi un teica : ''Es tevi šonakt vēl redzēšu, mīļum. ''
  • Šodien sieviete, kuru es redzu katru dienu darbā un kura liekas vispriecīgākā persona birojā, izdarīja pašnāvību.
  • Šodien tāpat kā citus rītus mans vīrs aiznesa puķes savai mātei. Viņai ir Alcheimera slimība un viņa nemaz nezina, ka viņš to dara katru rītu. Bet viņš to dara tik un tā.
  • Šodien Atlantas lidostā, savā armijas uniformā dodoties uz lidmašīnu maza meitenīte pieskrēja pie manis, sagrāba roku vaicājot vai es drīz atgriezīšos no ārzemēm. Pateicu, ka būšu atpakaļ pēc 6 nedēļām. Viņa pasmaidīja un teica: ''Vai tu, lūdzu, nevari manam tētim pateikt, ka mīlu viņu. Mamma teica, ka viņš no turienes nekad neatgriezīsies.''
  • ·         Šodien, kad paskatījos apkārt kādā pārpildītā restorānā, vienīgie smaidīgie cilvēki bija bērni 
  •            Šodien bērnu dārzā bija “Kas es gribu būt, kad izaugšu” diena. Meitene, kurai bija 5 gadi bija saģērbusies kā ārsts. Viņa teica, ka būs vēža ārste un atradīs pretlīdzekli, lai vairs neviena cita mammīte nenomirtu.
  •       Šodien es runāju ar mammu par savu bijušo draugu. Mana mamma prasīja, kāpēc mēs izšķīrāmies, kad es jau gandrīz sāku paskaidrot, mans mazais brālis teica: ’’Tāpēc, ka viņš bija stulbs un aizmirsa, cik skaista viņa ir!’’ 
  • Šodien, pēc tam, kad redzēju kā manu suni sabrauc automašīna, es sēdēju uz ceļa turot viņu un raudot. Un pirms viņš nomira, viņš nolaizīja asaras no manas sejas.
  • Šodien manai bijušajai sievai, kuru vēl joprojām mīlu, tika atklāts vēzis un doti 8 līdz 12 mēneši. Pagājušā gadā, kad viņa salauza manu sirdi es pateicu, ka viņa nav pelnījusi dzīvot.
  • Šodien tikko kā mans mazais 5 gadus vecais brālis ienāca istabā, es sabļāvu uz viņa, pat nepaskatoties uz viņa pusi. Kad viņš negāja prom, es pagriezos, lai bļautu vēlreiz, un ieraudzīju viņa rokās bļodiņu ar ķiršiem. Viņš bēdīgi teica: ''Piedod, es tikai gribēju padalīties ar tevi.''
  • Šodien es vienā no savām vecajām ķemmēm atradu tavu matu. Es burtiski uz to blenzu 10 minūtes. Man tevis pietrūkst tik pat stipri kā todien, kad man tevi atņēma
  • Šodien es runāju ar vecmammu par mīlestību. Es prasīju viņai: "Kad tu zini, ka kādu tiešām mīli?" Viņa mirkli paklusēja un atbildēja: "Kad tu viņus zaudē". 
  • Šodien pēc tam, kad noskūpstīju savu 5 gadus veco dēlu uz vaiga, izskatījās, ka viņš manu buču berzē nost. Tāpēc es viņam paprasīju: ’’Kāpēc to berz nost manas bučas?’’ Viņš iesmējās un atbildēja: ’’Es neberžu nost! Es tās berzēju, lai tās paliek uz visu dienu.’’ 
  • Šodien es izlasīju par zēnu, kura mamma teica, ka dzīves atslēga ir prieks. Kad viņš aizgāja uz skolu, skolotāja skolēniem prasīja, par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs lieli. Zēns teica būt laimīgam. Skolotāja teica, ka viņš nav sapratis doto uzdevumu. Mazais zēns teica, ka viņa nav sapratusi dzīvi. 
  • Šorīt, vietējā laikrakstā es biju nosaukts par varoni, jo izglābu viņu no uguns pārņemtā dzīvokļa. Bet es nespēju pieminēt to, ka varēju dzirdēt viņas viena gada veco māsiņu otrā istabā, es biju pārāk nobijies, lai palīdzētu.
  • Vienreiz es savai māsai, kurai ir tikai 6 gadi, pastāstīju: ’’Kad līst, kaut kur šajā pasaulē raud kāda meitene.’’ Vakar lija un es ieraudzīju māsa skrienot ārā pa durvīm ar lietus mēteli, tāpēc jautāju, kur viņa dodas. Viņa atbildēja: ’’Es atradīšu to meiteni, kura raud un viņu iepriecināšu.’’
  • 11. septembrī, 9 gadus atpakaļ , es izskrēju no pasaules tirdzniecības centra bez sava vīra, kurš strādāja tikai 3 stāvus augstāk. Un mēs nekad vairs nevarējām atvadīties.
  • 13 gadus veca meitene bija slima ar retu asins slimību. Viņai vajadzēja asinis un viņas 5 gadus vecajai māsai bija īstā asins grupa. Ārsti par to pateica mazajai māsai un viņa piekrita. Kad ārsti bija beiguši noņemt asinis viņa paskatījās izbrīnīta un teica: ''Pagaidiet jūs aizmirsāt paņemt pārējās!'' Meitenīte bija domājusi, ka viņa māsai atdos visas savas asinis.
  • Es esmu 3. klases audzinātāja. Lielākajai daļai bērnu ir mazas zīmītes pusdienu maisiņos no vecākiem. Vienu meitenīti tēvs ir pametis un viņas māte ir atkarīga no narkotikām, bet viņas 12 gadus vecais brālis vienmēr uzraksta ''es tevi mīlu'' uz viņas brūnā pusdienu maisiņa.
  • Vakariņās es ar mazo brāli runāju par to, ka daudziem cilvēkiem nekā nav. Tad mans mazais brālis teica, ka viesiem kaut kas ir. Es prasīju, kas tas ir. Viņš uzlika roku uz krūtīm un teica, ka tā ir sirds. 
  • Es biju kapos un redzēju vecu sievieti raudot. Bez nekādas domāšanas mana meitiņa pie viņas aizgāja, apskāva viņu un teica: ’’Tu neesi viņus pazaudējusi, viņi vienmēr būs tavā sirdī.’’ Sievietes smaids bija nenovērtējams.
  • ·         Mana draudzene bija runājusi ar puisi internetā, kurš viņai bija draudējis, ka atnāks pie viņas un viņu piekaus. Viņai ir 3 mazie brāļi, kuri visi tagad guļ pie viņas gultas uz grīdas un pie viņas istabas durvīm jau nedēļu kopā ar ūdens pistolēm, lai lielā māsa būtu drošībā.
  • ·         Vakar es runāju ar tuvu draugu par to, ka mans tēvs ir alkoholiķis un viņš parādās uz maniem koncertiem piedzēries, un mani tas kaitina. Mana drauga atbilde bija: ''Jā, tavam tēvam ir nepieciešama palīdzība. Bet mans tēvs vienmēr ir pilnīgi skaidrā, bet nekad nav atnācis uz nevienu manu futbola spēli.''
  • ·         Es strādāju kostīmu veikalā un vienu dienu ienāca kāds mazs zēns. Es jautāju kāda veida kostīmu viņš gribētu. Viņš teica, ka gribētu būt supervaronis. Es jautāju: ’’Kurš?.’’ Viņš atbildēja: ’’Mans tētis.’’