Būtībā man nav uzradusies diža dzīves izpratne un nav notikusi graujoša personības maiņa pāris pēdējo nedēļu laikā. Bet es tomēr nedomāju, ka esmu bezcerīgs gadījums.Vakar braucot no rīta uz mājām, īsajā ceļa posmā Centrs - Imanta, saskaitīju veselus 3 suņus kā zirgus. VESELUS 3!!! Un tad es sāku domāt, kāpēc man ir tāda fobija no zirgiem.. fuj, nē, no suņiem. Un varbūt tie suņi nemaz nebija kā zirgi. Bet mana fobija ir tik liela, ka arī suņi kļūst par zirgiem.
Un šodien ejot uz Andrejsalu - veseli divi mazi kvekršķi gāja aiz muguras. Tad es domāju - kāpēc vispār tādi zvēri izdomāti? Nē, nudien?!
Bij kaut kas vēl par ko es fascinējos.. bet vairs neatceros. Mani vispār pēdējā laikā daudz kas sāk pārsteigt. Piemēram, tikai tagad, pēc kaut kādu 6 mēnešu kopā dzīvošanas, esmu pamanījusi cik jocīgi Sieviete velk zeķes. Tagad es par to vienmēr smiešos. Bet tas ir TIK dīvaini. Tieši tikpat dīvaini kāpēc izgudroti suņi.
Vispār pēdējā laikā bieži esmu sākusi satikt ģimeni, varbūt tas manī rada tādu izbrīnu par visu apkārtējo pasauli. Jo parasti visi saka, ka mūsu ģimene ir dīvaina, nu vai vismaz savāda. (Par ko mamma vienmēr apvainojas un tētis cenšas izdibināt kas tad citiem ir tāds normāls kā mums nav.)
Un tagad es domāju par to, ka lieku komatus visur kur ienāk prātā, galīgi nepareizi. Laikam jau esmu sākusi pierast, ka mani kāds labo par manām interpunkcijas kļūdām.Vēl es varu izstāstīt, ka tad kad man ir labs garastāvoklis, es klausos dīvainu mūziku. Es pat nesaprotu kā tāda mūzika ir tikusi ieksh mana kompīša, bet man patīk. Jā, reizēm var atļauties vairāk kā drīkstētu un mazāk kā gribētu. Kā man šodien teica - ja kaut ko dari nepareizi, tad dari to pareizi! (Saproti kā gribi.jā.)
