Vakar beidzot ciemojos pie Chirkainās, patīk tā reizi pa reizei satikt būtiskus cilvēkus, tad Tu izjūti viņu nozīmīgumu un to cik īpaši viņi ir. Un vēl ir forši tas, ka pēc nepilniem 5 gadiem runājam par saviem UK piedzīvojumiem kā tas būtu noticis vakar. Tas laiks tik nežēlīgi skrien.. nu vienkārši nenormāli.. Parasti saka, ka laiks skrien tajos brīžos, kad esi laimīgs. Savukārt velkas - kad nelaimīgs.
Es šobrīd gribētu būt ļoti, ļoti, ļoti nelaimīga, lai tikai laiks uz brīdi ietu lēnāk. Lai es spētu sajust, ka mani sirdspuksti sitas vienā ritmā ar dzīvi. Nevis domu un emociju tik daudz, ka aizmirstas elpot un kad attopies kā tas pareizi bij jādara - deem, vakars jau klāt, jāiet gulēt. Un tā katru dienu, katru dienu no jauna.
Iemācīs kāds elpot jau no paša rīta, lai nepalaižu garām visu dienu?
Dzīvodama kopā ar Sievieti es esmu iemācījusies vienu sasodīti gejīgu lietu - smaidīt smaidīšanas pēc. Iet sūdīgi? Gribas ķieģeli kādam mest? Iespiest galvu atvilknē? - SMAIDI. Un ne jau tāpēc, ka esmu kļuvusi nēnormāli pozitīvā (nu gandrīz nav melots), bet tāpēc, ka reizē ar smaidu parādu vidējo pirkstu - Jā, man ir sūdīgi, bet Tu par to neuzzināsi. Jo ne Tu būsi tas cilvēks, kas spēs mani salauzt. Tā vietā es centīšos Tev līdzēt kā spēšu, lai Tu saprast cik draņķīgs cilvēks esi.
Vispār man liekas, ka esmu kļuvusi tik salkani paprasta, jo vairs no rītiem nebraukāju ar sabiedrisko transportu, nepavadu nežēlīgi daudz laika ar muļķīgām radībā, kuras sauc par cilvēkiem. Es vienkārši dzīvoju tā kā man ir labi. Kas protams liek maksāt savu cenu:
Šodien Chirkainā par man izteicās: "Tu šobrīd esi tik apgarota, gaiša,.. mīļa, bet tajā pašā brīdī tāda dīvainīte - tādā ziņā, ka ...., bet tik interesanti tomēr arī, tomēr gribas Tevi nedaudz pavilkt no smaidīgā, bezbēdīgā balona augstumiem lejā un teikt... " (nu oa vidu un tālākais ir pārāk daudz domāts tikai man, lai daudzpuntes vietā izrunātos skaļi). Bet idejiski ir skaidrs?! Ne? Nu tad saprotamāks piemērs:
Zvans no Eļas:"Nu tad jau es Tev zvanīšu, kad būšu brīva, centīšos tā laicīgāk, lai Tu vēl vari paspēt sapucēties!" (Nu ja tagad nav skaidrs, tad atsities pret ķieģeli)
Es nezinu. Pusstundu esmu pavadījusi daudz maz produktīvi, laikam varu atgriezties pie miega un cerēt, ka vairs nenāks tādi murgi galvā. Es īstenībā gribētu aiziet gulēt un pamosties vispār neko nedomājot. Es to būtu pelnījusi, es jau tā pārāk daudz domāju pa dienu. Kaut kad taču man pienākas atpūta?!
