Tas var būt izdomāts tiklab kā īsts. Un galu galā, kāda Tev starpība. Tā ir mana dzīve ar kuru tagad spēlējos.
Dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša, pamazām tuvojos savam starta un nobeiguma punktam reizē. Neviens man to nevar aizliegt, neviens nevar pateikt, kad tam būs pēdējais punkts. Galu galā nekad īsti nevar saprast kurā brīdī kaut kas ir sācies un kad tas beidzas. Sākums ir radies šodien, vakar vai arī jau pirms pāris gadiem .. kāda gan tam nozīme. Galvenais, ka tas pastāv! Pastāv pa īstam vai tikai manī,.. bet ir. Un kas to lai zin, kad viss beigsies, jo pasaule līdz pat šim mirklim turpina kustēties un elpot - viss notiek!
